Bailes no nākotnes
«Nebūs labi. Ļaudis uzgriezīs cits citam muguru,» ziņu aģentūrai Reuters sacīja 28 gadus veca sekretāre, vārdā Šārona Kvebeka. «Mandela bija vienīgais, kas saturēja visus kopā.»
Līdzīgas bailes pauda arī 36 gadus vecais apsargs Džozefs Nkosi, piebilstot, ka bagātajiem nerūp nabadzīgākais sabiedrības slānis un valstij pietrūkst tādu līderu, kāds bija N. Mandela. «Paskatieties uz mūsu politiķiem, viņi vispār nelīdzinās Madibam,» sacīja vīrietis, saucot N. Mandelu viņa cilts vārdā.
N. Mandela visā pasaulē godināts kā viena no XX gadsimta dižākajām personībām. Viņš cīnījās pret aparteīdu jeb rasu diskrimināciju Dienvidāfrikā, par ko tika arī apcietināts. Miera cīnītājs ieguva plašu cieņu, jo pēc 27 ieslodzījumā pavadītiem gadiem neļāvās rūgtumam un iestājās par saticību, palīdzot izvairīties no visaptverošas vardarbības un pilsoņu kara valstī.
1993. gadā N. Mandela saņēma Nobela miera prēmiju, bet 1994. gadā kļuva par pirmo melnādaino DĀR prezidentu. Miera cīnītājs aizgāja aizsaulē pagājušajā ceturtdienā 95 gadu vecumā. Pēdējos gados viņa veselība bija kļuvusi arvien vārgāka un vīrietis cieta no plaušu slimībām.
Tuvs N. Mandelas sabiedrotais un bijušais Keiptaunas arhibīskaps Dezmonds Tutu centās kliedēt bailes, ka situācija valstī pēc miera cīnītāja nāves pasliktināsies. «Pieļaut, ka Dienvidāfriku atkal varētu pārņemt liesmas, kā daži ir izteikušies, nozīmē apšaubīt dienvidafrikāņus un Madibas mantojumu,» citēja Reuters.
Taču DĀR pēdējā laikā arvien augusi iedzīvotāju neapmierinātība ar augsto nabadzības un bezdarba līmeni, kā arī korupciju. Arī DĀR prezidents Džeikobs Zuma ierauts korupcijas skandālos.
D. Zumam un viņa pārstāvētajai partijai Āfrikas Nacionālais kongress nākamais gads solās būt sarežģīts gaidāmo vēlēšanu dēļ, jo iedzīvotāji vaino varu nespējā atrisināt samilzušās problēmas. Tomēr eksperti paredz, ka arī pēc vēsturē varenākā Āfrikas Nacionālā kongresa līdera - N. Mandelas - nāves partija nosargās politisko dominanci.
Sabrauks pasaules līderi
Dienvidāfrikā pēc N. Mandelas nāves izsludinātas desmit dienu sēras, un svētdien visā valstī notika speciāli aizlūgumi aizgājušā piemiņai. Īpašs piemiņas pasākums otrdien notiks Johannesburgas stadionā, kur iespējams uzņemt 95 tūkstošus cilvēku.
Pasākumā ieradīsies virkne pasaules līderu, tostarp ASV prezidents Baraks Obama ar kundzi un ANO ģenerālsekretārs Bans Ki Muns. Līdz svētdienas vakaram dalību piemiņas pasākumā vai bērēs bija apstiprinājuši jau 59 valstu prezidenti vai valdību vadītāji, vēstīja DĀR Ārlietu ministrija.
Lai ļaudis varētu atvadīties no mīlētā līdera, bēru procesija ar N. Mandelas mirstīgajām atliekām trīs dienas brauks cauri galvaspilsētai Pretorijai. Trešdien, ceturtdien un piektdien no N. Mandelas varēs atvadīties valdības rezidencē.
N. Mandelu zemes klēpī guldīs svētdien, 15. decembrī. Viņu apglabās Austrumkāpas Kunu ciematā, kur viņš uzauga. N. Mandelam tiks rīkotas valsts bēres, kas pulcēs līderus un apbrīnotājus no visas pasaules. Tas Dienvidāfrikai ir liels izaicinājums, ņemot vērā to, ka ciemats atrodas nomaļā vietā, uz kuru ir grūti aizkļūt, uzsvēra BBC.
Par N. Mandelas nāvi sēro arī citviet pasaulē. Karogi nolaisti pusmastā arī pie ASV valdības ēkām Vašingtonā, ANO mītnes Ņujorkā, tāpat arī vairākās Eiropas Savienības valstīs. Ņujorkas debesskrāpis Empire State Building un Parīzes Eifeļa tornis N. Mandelas piemiņai izgaismots DĀR karoga krāsās.