Vai Odeta ir jūsu sapņu loma?
Tā bija mana sapņu loma jau no bērnības. Kad biju maziņa un skatījos Gulbju ezeru, domāju, ka man arī gribētos tā dejot. Odeta ir baleta lielākais notikums. Tagad tas ir pienācis, ir liels prieks un atbildība, jo tā ir sarežģīta un nozīmīga loma. Negribu kādai līdzināties, gribu ielikt savu domu. Odeta ir skumja un nomākta par to, ka ir noburta, bet, kad satiek Princi, rodas cerība, ka kāds viņu saprot. To arī vēlos pastāstīt.
Agrāk LNO Odetu un Odīliju atveidoja viena balerīna un tikai pēdējos gados - divas dažādas. Kā šķiet organiskāk?
Abas lomas ir ļoti grūtas. Vieglāk ir dejot katru atsevišķi, bet būtu ļoti interesanti vienā izrādē izspēlēt abus raksturus, atrast sevī abus tēlus: gan balto, gan melno. Redzot to pašu cilvēku, arī skatītājiem ticamība ir lielāka. Man būtu izaicinājums kādreiz nodejot arī Melno gulbi, jo tā ir spēcīga rakstura loma.
Vai baleta pasaule ir tik nežēlīga, kā rāda Darena Aranovska Melnais gulbis ar Natāliju Portmenu galvenajā lomā?
Filmā balerīna ir tik ļoti iegājusi tēla meklējumos, ka vairs nespēj atdalīt fantāziju no realitātes, robeža ir pazudusi. Tēlā ir jādzīvo, bet ne galējībās. Jāmāk arī atslēgties no darba. Balets nav tik šausmīga profesija, kas var novest līdz ārprātam.
Kā atslēdzaties pati?
Patīk paklausīties mūziku, noskatīties kādu filmu, pastaigāties. Darīt mierīgas lietas.
Kas iedvesmo pārvarēt ikdienas treniņu grūtumu?
Man patīk tas, ko es daru, tādēļ pat grūti to saukt par darbu. Kad sākas atvaļinājums, nezinu, kur likties. Visu laiku bijusi liela slodze, es nevarētu divus mēnešus neko nedarīt. Man ļoti daudz nozīmē mūzika. Ģeniāla mūzika liek savādāk kustēties.