Tā kā par likumu jānobalso pusei klātesošo deputātu, koalīcijai problēmām panākt vairākumu nevajadzētu rasties, ņemot vērā, ka tai, ja balso visi deputāti, 55 balsis ir garantētas. Tomēr arī pozitīva balsojuma rezultātā Valsts prezidentam joprojām būs tiesības atsaukt likumu, pie apvāršņa joprojām vīd arī referenduma par eiro ieviešanu rēgs.
Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis uzskata, ka koalīcija stingri nobalsos par, ja neskaita vienu izņēmumu, savukārt opozīcijā varētu būt brīvais balsojums, varbūt būšot arī kāds, kas atturēsies no balsošanas. Viņš norāda - «pateicoties plašajām diskusijām un sabiedrības ieinteresētībai, šķiet, ka opozīcija ir sākusi ieklausīties, ka eiro ieviešana varētu būt tautas interesēs». Neskatoties uz saķeršanos koalīcijā par ministru amatu izvērtēšanu un pašvaldību deputātu skaita samazināšanu, par eiro ieviešanu Vienotība ir vienojusies arī ar partneriem Reformu partiju un NA. Vienīgais NA deputāts Jānis Dombrava, kurš balsos pret likuma stāšanos spēkā, savu pozīciju skaidro ar iespējamo risku izvērtēšanu eiro ieviešanas gadījumā. «Iespējams ir inflācijas kāpums, pastāv iespējamība, ka Latvijā nekontrolētos apmēros ienāks apšaubāmas izcelsmes Krievijas nauda, kas bija par iemeslu nekustamo īpašumu burbulim, arī Parex un Latvijas krājbankas bankrotam,» apsvērumus klāsta J. Dombrava. Viņš norāda, ka respektējot pārējo deputātu izvēli un cerot, ka šajā sarežģītajā situācijā katrs pirmajā vietā liks valsts intereses, nevis, piesedzoties ar lata aizstāvību, mēģinās panākt lielāku austrumu kaimiņa ietekmi Latvijā.
Opozīcija gan nav tik labvēlīgi noskaņota, kā to prognozēja Dz. Zaķis. Zaļo un Zemnieku savienības vadītājs Augusts Brigmanis apgalvo, ka visa frakcija balsos pret eiro ieviešanu, jo tam esot gana daudz iemeslu, varbūt būšot tikai kāds individuāls atkritējs. «Trūkst skaidras vīzijas, kāda būs eirozonas un visas Eiropas Savienības nākotne, tāpēc esmu piesardzīgs un vados pēc principa, ka labāk septiņreiz nomērīt un tikai tad griezt. Protams, tiek skandināts, ka šis esot pēdējais brīdis, kad pievienoties eirozonai, un vēlāk tas nebūšot iespējams, taču nav skaidrs, kas tad ar mūsu labajiem rādītājiem notiks vēlāk,» uzskata A. Brigmanis. Viņš norāda - ES piedāvājums lauksaimniekiem nav rožains, Eiropa nespēj vienoties par daudzgadu budžetu, turklāt jāņemot vērā britu skeptiskā attieksme. A. Brigmanis atzīst, ka Saeima nolems par eiro ieviešanas likuma stāšanos spēkā, taču ZZS pozīcija esot «viedokļa demonstrēšana, lai pēc laika atgādinātu sabiedrībai, ka bija arī iespēja no eiro atteikties». Arī Saskaņas centra frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs pieļauj, ka, visticamāk, likums tiks pieņemts, par ko liecina balsošanas aritmētika, taču viņu uztraucot likuma kvalitāte, par ko SC mēģināšot pacīnīties. «Esam iesnieguši daudzus priekšlikumus, mēģināsim vairākumu pārliecināt to atbalstīt un, ja mūsu bažas nesadzirdēs, visticamāk, balsosim pret likuma stāšanos spēkā,» sola J. Urbanovičs, norādot, ka brīvā balsojuma frakcijā nebūs.
Uz likuma otro lasījumu iesniegts 121 priekšlikums, trīspadsmit no tiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sniegusi negatīvu atzinumu, par visiem priekšlikumiem vēl jābalso deputātiem. Negatīvu atzinumu saņēmusi lielākā daļa deputātu un frakciju iesniegto priekšlikumu. Atbalstīta Aleksandra Sakovska (SC) ideja mainīt likuma nosaukumu uz «Eiro ieviešanas kārtības likums», kā arī NA piedāvājums sodu finanšu iestādēm, ja tās neievēro likumā noteiktās prasības par kārtību, kā ieviešams eiro, palielināt no 1000 uz 10 000 eiro. Savukārt virkne priekšlikumu no ZZS un SC deputātiem, kas rosināja eiro Latvijā ieviest brīdī, kad tiks sasniegti dažādi rādītāji, to skaitā minimālā alga 300 latu un kopējie valsts izdevumi pētniecībai un attīstībai ne mazāk par 2% no IK, atzinību nav guvuši.