Viņai jūtīgi un azartiski atsaucās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, kuram šī programma ir labi norūgusi līdz gatavībai to pasniegt perfekti, taču vienlaikus atraisīti un ar veselīgu pašapziņu, kas pērnruden iegūta turnejā, apliecinoties arī ekstrēmos apstākļos bez slavenās solistes. Šim koncertam noteikti ir gada notikuma statuss Latvijas mūzikas apritē.
Programmas serdi veidoja skaņdarbu izlase no Elīnas Garančas pērn firmā Deutsche Grammophon izdotā albuma Habanera, kurā viņa izpilda spāņu un čigānu dziesmas, operešu (arī spāņu sarsuelu) un franču komponista Ž. Bizē operas Karmena ārijas, izvēloties titulvarones raksturojumam mazzināmo sākotnēji komponēto Habaneras versiju, no kuras vēlāk komponists atteicās. (Albumu dziedātāja un K. M. Šišons ierakstīja Turīnā kopā ar Itālijas RAI Nacionālo simfonisko orķestri, Turīnas filharmonijas kori un spāņu flamenko ģitāristu Hosē Mariju Galjardo del Reju.)
Vai latviešu operdziedātājai ar zeltainajiem ziemeļmeitas matiem pietiek iekšējās versmes un tās īpašās, vārdos neizstāstāmās emocionālās sajūtas, lai dziedot patiesi iejustos Fernando Obradora, Pablo Lunas, Fransisko Barvjeri, Šavjē Montsalvatžes spāņu mūzikā līdz pat triumfāli plašajam Granadas vērienam koncerta piedevā? Pietiek, jo dziedātājas balsij, kas karjeras sākumā bija viegls, veikls un gaišs augstais mecosoprāns (konkurētspējīgs arī soprānu lomās), pēdējos gados klāt nācis dzelmjaini tumša, sulīgi piesātināta tembra, iekšēja dramatisma un zemās tesitūras valdzinājums. Tā ir balss ar noslēpumu, tās īpašniece - māksliniece ar stāju, kurā versmaina pašatdeve ir kopā ar cēlu savaldību. Vokālās tehnikas arsenālā klāt nākuši specifiski niansēšanas paņēmieni - tipiski spāniskie trilleri, ar kuriem dziedātāja izaicina un ķircina, noslīpēti kā specefekts ar kvalitātes un iedarbības garantiju. Izcili!
Lai gan koncerts un Eiropas turneja, kuru patlaban atsākot E. Garanča un K. M. Šišons, un LNSO tūlīt uzstāsies Bādenbādenē un Vīnē, ir velte minētajam spāņu mūzikas albumam, kontekstu veido mūzika, kuras šajā albumā nav. E. Garančas programmā šāds bonuss bija itāļu opera - ārijas no Amilkāres Ponkjelli Džokondas un Gaetāno Doniceti Favorītes -, kurā dziedātāja apliecināja augstākās raudzes vokālo meistarību klasiskajā izpratnē, belcanto stilā. Savukārt orķestris aizrāva ar savu meistarstiķi - fragmentiem no krievu klasiķa Nikolaja Rimska-Korsakova Spāņu kapričo ar daudziem virtuoziem instrumentu soloposmiem perfektā ansambļa saspēlē. LNSO izpildījumā izstrādājis katru niansi, K. M. Šišons pie diriģenta pults sniegumu kontrolē jau kā partitūras mūzikas notikumu režisors. Patīkami pārsteidza solistu atraisītība, sākot jau ar Sandi Šteinbergu, kurš pie pirmās vijoles pults brīžiem pārtop virtuozā tautas muzikantā.