Operācija Lapsu medības
Laikraksts The New York Times, atsaucoties uz vārdā neminētām augsta ranga Baltā nama amatpersonām, vēsta, ka slepenie aģenti darbojas Ķīnas Sabiedriskās drošības ministrijas uzdevumā, piedaloties operācijā Fox Hunt (Lapsu medības).
Operācijas mērķis ir atrast uz ārvalstīm aizbēgušus ķīniešus, kurus dzimtenē apsūdz korupcijā, naudas atmazgāšanā, kukuļošanā un varas ļaunprātīgā izmantošanā, un nogādāt viņus Ķīnā. «Ekonomiskie noziedznieki ir kā viltīgas lapsas, kas ir aizbēgušas uz ārzemēm, lai izvairītos no soda, bet mēs, gudrie mednieki, sadzīsim viņiem pēdas,» sacījis operācijas vadītājs Liu Duns. «Vienalga, kur viņi atrodas vai kas viņi ir, mēs viņus noķersim.»
The New York Times raksta, ka kopš 2014. gada no vairāk nekā 50 pasaules valstīm uz Ķīnu nogādāti vismaz 930 aizdomās turamie; daļa no viņiem esot atzinušies sev inkriminētajos noziegumos.
Fox Hunt ir daļa no Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina cīņas pret plašo korupciju visos komunistiskās valsts varas līmeņos. No 2002. līdz 2011. gadam korumpētas amatpersonas no Ķīnas izvedušas nelikumīgi iegūtus līdzekļus 1,08 triljonu dolāru (97,44 miljardi eiro) apmērā, apgalvo Vašingtonas domnīca Global Financial Integrity.
Aprīlī Ķīna publicēja sarakstu ar simts visvairāk meklētajiem ekonomiskajiem noziedzniekiem, kas ir aizbēguši no dzimtenes. Sarakstā minētas iespējamās valstis, uz kurām viņi ir devušies. Ķīnas varasiestādes uzskata, ka vairāk nekā puse - 66 - devušies uz ASV (40) un Kanādu (26). Daudzu no soda bēgošo ķīniešu došanās uz Ziemeļamerikas valstīm saistīta ar to, ka tām nav noslēgts izdošanas līgums ar Ķīnu.
Iebiedēšanas taktika
Amerikāņu amatpersonas apgalvo, ka ķīniešu aģenti, kuri Savienotajās Valstīs, visticamāk, iekļuvuši, izmantojot tūrisma un biznesa vīzas, lietojot iebiedēšanas taktiku, lai piespiestu bēgļus atgriezties Ķīnā. Visbiežāk tiekot piedraudēts izrēķināties ar dzimtenē palikušajiem ģimenes locekļiem.
Operācijas vadītājs Liu Duns Ķīnas medijiem sacījis, ka aģentiem ārvalstīs ir jādarbojas vietējās likumdošanas ietvaros un jāsadarbojas ar attiecīgās valsts tiesībsargājošajām iestādēm. Tomēr ir pieļaujami arī izņēmumi. «Ir vai nav vienošanās [ar attiecīgo valsti], mēs tur vajāsim aizdomās turamos, kamēr mūsu rīcībā būs informācija par viņu atrašanos tur,» sacījis Liu Duns.
Pērn Austrālijā tika notverti divi ķīniešu policisti, kuri bez vietējo tiesībsargājošo iestāžu atļaujas Melburnā dzina pēdas kādam Ķīnas pilsonim, kuru dzimtenē apsūdzēja kukuļošanā.
ASV Valsts departaments nekomentē informāciju par amerikāņu diplomātisko brīdinājumu Ķīnai, bet norāda, ka «ārvalstu likumsargi nedrīkst darboties Savienotajās Valstīs, iepriekš nebrīdinot ģenerālprokuroru». ASV Tieslietu departaments paziņojis, ka «Savienotās Valstis nav drošs patvērums no soda bēgošiem ārvalstniekiem». Lai ASV varētu palīdzēt Ķīnai notvert iespējamos noziedzniekus, Pekinai ir jāiesniedz pierādījumi par attiecīgo personu pārkāpumiem. «Pārāk bieži Ķīna nav iesniegusi mūsu pieprasītos pierādījumus,» apgalvo ASV Tieslietu departaments.
Ziņas par ķīniešu slepeno aģentu darbošanos ASV nerada pozitīvu fonu pirms septembrī paredzētās Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina valsts vizītes Savienotajās Valstīs. Abu valstu attiecības pašlaik nevar nosaukt par draudzīgām. Amerikāņi nav mierā ar cilvēktiesību stāvokli Ķīnā un apsūdzējuši ķīniešu hakerus ASV valdības darbinieku datu zādzībā.