Alfrēds Rubiks
Lai spriestu par ES varas gaiteņos lemto, ir jāpalūkojas uz pašu padarīto. Mums ir trīs varas struktūras, kuru darbu rezultāti ir ļoti bēdīgi. Neviena struktūra neatbild par šo rezultātu. Alga tiek maksāta neatkarīgi no tā, ir vai nav rezultāta. Ko Eiropas Padomē ir darījis mūsu Ministru prezidents? Ko ir darījuši mūsu ministri, lai sasniegtu rezultātu? Lai katrs Latvijas deputāts Eiropas Parlamentā varētu aizstāvēt Latvijas intereses, viņam uz rokas ir jābūt oficiāli apstiprinātam Latvijas nacionālās attīstības stratēģijas plānam. Tas varētu vienot un koordinēt Latvijas deputātu darbu. Taču šāds plāns tiek tikai izstrādāts.
Ivari Padars
EP deputāts no Igaunijas
Rezultātu varam sasniegt tikai tad, ja visas trīs Baltijas valstis kopā pieliks pūles situācijas skaidrošanai un piedāvās risinājumus. Te vajadzīga drosme un griba arī no Komisijas puses. Eiropā, kur lēmumi balstās uz kompromisiem, vienkāršā prasība «mēs gribam vairāk» nestrādās. Jāpiedāvā risinājumi. Ja gribam panākt vienotu attieksmi visā Eiropā, tad jāpanāk būtiskas pārmaiņas pašā tiešmaksājumu sistēmā. Nepieciešams skaidrs redzējums, ko Baltijas valstis aizstāvēs Komisijas līmenī, partiju līmenī, Eiropas Parlamenta līmenī. Tikai apvienojot centienus dažādās ES institūcijās ir iespējams sasniegt rezultātu.
Sandra Kalniete
EP deputāte
Pamatā EP tiek runāts par zemāko slieksni, kas ir ap 80% no vidējā maksājumu lieluma Eiropā. Taču tas nenozīmē, ka Latvijas lauksaimniekiem šobrīd jāatkāpjas no savām prasībām. Jāpanāk, ka tiešie maksājumi tiek aprēķināti pēc objektīviem kritērijiem, lai tie nekropļotu konkurenci. Patlaban neizlīdzinātie tiešie maksājumi Eiropas vienotajam tirgum nodara milzīgu ļaunumu un kaitē Latvijas lauksaimnieku konkurētspējai. Baltijas valstis šajā jautājumā ir vienotas, to pierāda gan Zemkopības ministru darbs, gan Ministru prezidentu kopējie paziņojumi. Latvijas jaunās valdības vadītājam pēc iespējas ātrāk būs jādodas vizītē uz Poliju, lai personīgi šos jautājumus pārrunātu ar Polijas premjeru.
Līga Krapāne
Valsts prezidenta preses sekretāre
Galvenais, kas pašlaik nodarbina lauksaimniekus un ko nesenās Briseles vizītes laikā sarunās akcentēja un akcentēs arī 12. oktobrī plānotās vizītes laikā Briselē Valsts prezidents, skar kopējās lauksaimniecības politikas tapšanas gaitu un tiešmaksājumu aktualitātes. Prezidents uzskata, ka EK piedāvātais un pašreizējais tiešo maksājumu izlīdzināšanas priekšlikums Latvijai nav pieņemams, jo ar to netiek nodrošināts taisnīgs un godīgs atbalsts visiem ES lauksaimniekiem. Latvijai nav pieņemama pakāpeniska tiešo maksājumu izlīdzināšana. Pie katras iespējas, kad tas būs nepieciešams, prezidents pats personīgi piedalīsies sarunās ar EK un ES vadošajām amatpersonām.