«Tā ir sava veida provokatoriska darbība, kas maldina sabiedrību,» uzskata politologs Kārlis Daukšts, vērtējot V. Dūles un sabiedroto aicinājumu referendumā sabojāt vēlēšanu biļetenus jeb tos urnā iemest neaizpildītus. Pēc K. Daukšta domām, «šāds aicinājums nozīmē balsot par krievu valodu», viņš norāda, ka aicinājuma autori maldīgi vēlas radīt atmosfēru, ka «taisnības cīnītāji» šajā jautājumā var palikt neitrāli. Viņaprāt, aicinājuma autori izmanto notiekošo tikai sevis popularizēšanai.
«Tas ir absurds aicinājums. Vai to aiz neko darīt izdomāja?» sašutis ir mūziķis Lauris Reiniks, kurš aktīvi dažādās reklāmās aicina iedzīvotājus balsot pret krievu valodas kā otrās oficiālās valodas ieviešanu Latvijā. Izglītības līmenis Latvijā ir pietiekami labs, tāpēc šādu aicinājumu «nevar izmantot kā argumentu», Dienai pauda L. Reiniks. «Jebkurš, kurš grib, var apgūt krievu valodu,» mūziķis ir pārliecināts un skaidro, ka viņš krieviski iemācījās runāt «pagalmā, ne skolā». Krievu valodas atbalstītāji pirms referenduma neatslābs un aizies balsot, L. Reiniks ir pārliecināts. Tāpēc latviešu valodas atbalstītājiem «nevajag tēlot beigtu zivi», bet kopīgi paust savu viedokli 18. februārī.
«Ja latviešu valoda būtu apdraudēta, es balsotu pret,» V. Dūle uzsvēra Dienai un skaidroja, kā kopā ar citiem līdzīgi domājošiem nonāca līdz aicinājumam par baltajām vēlēšanu zīmēm. Viņaprāt, «statistiski» nav iespējams nobalsot par krievu valodas ieviešanu Latvijā, tāpēc, aicinot cilvēkus urnās mest neaizpildītas vēlēšanu zīmes, aicinājuma autori vēlas pievērst uzmanību izglītības jomai Latvijā.
V. Dūle uzskata, ka Latvijā visiem jāzina trīs valodas un jāmāk sadarboties ar 40% krievvalodīgo iedzīvotāju, taču latviešu jaunieši šobrīd zaudē iespējas startēt kaimiņos esošajā Krievijas 180 miljonu iedzīvotāju darba tirgū, jo nepārvalda krievu valodu. «Nacionālā «nevienošanās» ir arī ekonomiski vājinošs faktors,» pauda V. Dūle un uzsvēra, «uz ielas mums viss ir kārtībā, bet politiķi taisa teijāteri.» Pēc V. Dūles domām, politiķi jau tā Latvijā «čakarējuši latviešus», savukārt pret krievvalodīgajiem viņi bijuši pat «dubultnetaisni», jo nekad nav vērsušies pie krievvalodīgajiem kā pie savas auditorijas. Viņš sola tuvākajā laikā interneta mājaslapā intelektam.lv publicēt visu to vārdus, kuri atbalstījuši šāda aicinājuma tapšanu.
Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) neatbalsta šādu aicinājumu neaizpildīt vēlēšanu biļetenus, Dienu informēja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke. «Šim referenduma iznākumam jābūt pārliecinošam un neapšaubāmam signālam, ka latviešu valoda var būt vienīgā valoda Latvijā,» premjera viedokli pauda M. Panke un norādīja, ka V. Dombrovskis aicina referendumā vēlēšanu biļetenā atzīmēt «pret». Kā liecina Latviešu Valodas aģentūras pirmdien prezentētais pētījums, ja krievu valoda kļūs par otro valsts valodu Latvijā, tas būtu «tiešs apdraudējums latviešu valodas pastāvēšanai», norādīja M. Panke.