Treneris Juliuss Šuplers ar palīgiem visus trīs leģionārus salika vienā maiņā, bet centra uzbrucējus Jāni Spruktu un Andri Džeriņu piespēlēja jaunajiem partneriem. Kardinālās izmaiņas nepalielināja spiedienu uz pretinieku vārtiem, tomēr jūtami uzlaboja spēles rokrakstu un disciplīnu. Hokejisti arī vairs neizjuta mājas tribīņu efektu, kura iespaidā kājas pašas nesās uz pretinieku vārtiem.
Sākums neko labu gan nesolīja. Spartak vēla uzbrukuma viļņus, un rīdzinieku vārtsargs Martins Pruseks saviem kādreizējiem darba devējiem varēja parādīt, ka pulveris vēl «sauss». Apstiprinājās Rodrigo Laviņa teiktais, ka visvairāk esot nepieciešams, lai komandu pavilktu vārtsargs - tad uzvaras garšai vajadzētu atgriezties.
Individuāli Spartak hokejisti bija pārāki, taču tiešā rīdzinieku vārtu tuvumā viņi tika retu reizi. Īsti bīstamu momentu ziņā Dinamo no mājiniekiem neatpalika, kaut arī pēc spēles nedaudz augstprātīgais Spartak treneris Milošs Ržiga apgalvoja, ka rīdziniekiem bijušas divas izdevības, bet viņi guvuši trīs vārtus… Par nožēlu Ržigam ļoti precīzi meta Jānis Sprukts un Sandis Ozoliņš. Spartak treneriem gan arī vajadzēja godprātīgi atzīt, ka viņa komanda nogulēja Dinamo ātros pretuzbrukumus, kuri izšķīra mača iznākumu.
Trīs punktus nedaudz aizēnoja Martina Karija nopietnais savainojums. Par viņu galvastiesu garākais slovāks Jaroslavs Obšuts ar elkoni iestūma Kariju aizsargstiklā. Dinamo uzbrucējs ar pakausi atsitās pret ledu un laukumu atstāja, nekustīgi guļot uz nestuvēm. Maskavas slimnīcā Martinam konstatēja smadzeņu satricinājumu, un pirmdien viņš ar vilcienu atgriezās Rīgā. Pēc aptuvenām prognozēm Karija nespēlēs trīs nedēļas. Pirmdien KHL Disciplinārā komisija izskatīs šo incidentu.
Svētdien Dinamo bija brīvdiena ar pastaigu Sarkanajā laukumā. Otrdien spēle ar rupjāko līgas komandu Čehovas Vitjaz. Pēc tās Sandis Ozoliņš izlidos uz Ameriku, lai pagarinātu uzturēšanās atļauju. Bez kapteiņa būs jāiztiek izbraukuma spēlēs ar Torpedo un CSKA.