Lai noskaidrotu šīs personas un viņu tuvākos radiniekus, kuru kopskaits varētu būt vairāk nekā 100 000, bankas līdz decembrim veiks savu klientu anketēšanu.
Eiropas Savienības direktīva nosaka, ka šāda kārtība no 2017. gada vidus būs jānosaka visā Eiropā, bet Latvija to plāno ieviest jau agrāk, lai pabeigtu sarunas par iestāšanos attīstīto valstu organizācijā OECD. Tās viens no būtiskiem iebildumiem ir saistīts ar komercbanku uzraudzību, Dienai skaidroja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (Vienotība). Pieņemtie grozījumi likumā ir tikai daļa no pasākumu kopuma cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Par gribu nodrošināt labu finanšu sektora pārvaldību liecinot arī vadības maiņa Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, ārvalstu ekspertu pieaicināšana nerezidentu biznesa uzraudzīšanā. Latvija ir kļuvusi par starptautisko finanšu centru, kurā apgrozās vairāk nekā 300 miljardi eiro, bet tikai viena trešā daļa no šīs summas ir Latvijas nauda, sacīja Finanšu ministrijas pārstāvis. «Ja Latvija ir finanšu centrs, tad tai arī ir jāuzvedas kā finanšu centram un jāizveido efektīva noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma,» sacīja A. Ašeradens
Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdis A. Latkovskis, ilustrējot pieņemto likumu, sacīja: «Naudai ir jēga tikai tad, ja tu vari to izmantot. Cilvēki grib baudīt dzīvi, bet, lai baudītu dzīvi, viņi naudu cenšas atmazgāt un to dara caur banku, izmantojot tuvākos radiniekus.» Politiski nozīmīgo personu lokā, kas tiks pastiprināti uzraudzītas, ir, piemēram, Saeimas deputāti, ministri, pašvaldību deputāti, partiju lēmējinstitūciju locekļi, valsts sekretāri, tiesneši, valsts kapitālsabiedrību atbildīgās personas. Kontrolei būs pakļauti arī šo cilvēku laulātie, brāļi, māsas, bērni, mazbērni, vecāki un vecvecāki, kā arī biznesa partneri. «Nelegālas naudas legalizācija notiek caur tuviem radiniekiem, kuriem var uzticēties,» sacīja A. Latkovskis, atbildot uz vaicāto, vai plānots sekot līdzi arī Saeimas deputātu kaimiņu un klases biedru finanšu darījumiem. Viņi nav šā likuma subjekti.
Lūgts atainot, kā praktiski varētu notikt banku klientu uzmanīšana, A. Latkovskis sacīja: «Piemēram, pašvaldības vadītājam ir meita, kura studē Rīgā. Viņai tēvs katru mēnesi pārskaita kaut kādus līdzekļus, lai meita var īrēt dzīvokli. Te pēkšņi parādās pārskaitījums par kāda meža pārdošanu Pierīgā,» stāstīja A. Latkovskis un norādīja, ka šādā situācijā bankai ir jāreaģē un jāaicina kontroles dienesti veikt padziļinātu pārbaudi. Tas būs papildu darbs gan bankām, gan Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, kas saņems informāciju par konstatētiem aizdomīgajiem darījumiem. Skandināvu banku filiāles jau tagad izsniedzot anketas saviem klientiem, kuri atverot kontus.
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma apstiprināja, ka bankas gatavojas klientu anektēšanai, lai apzinātu kontrolei pakļauto personu loku. «Pēc tam bankas var šīm personām vaicāt par viņu bagātības izcelsmi vai veiktajiem darījumiem, kas nav raksturīgi viņu ikdienas dzīvei,» sacīja M. Bičevskis un piekrita, ka Latvijai ir nepieciešams apliecināt savu spēju cīnīties ar korupcijas riskiem.