LKA savu iebildi nosūtījusi Valsts prezidentam Valdim Zatleram, lūdzot likumu pašreizējā redakcijā neizsludināt un nosūtīt parlamentā otrreizējai caurlūkošanai. Banku iebildumi tiks uzklausīti sanāksmē piektdien, kur līdz ar LKA aicināti piedalīties dažādu valsts institūciju pārstāvji, Dienu informēja Valsts prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa. Pēc viņas teiktā, pagaidām iebildumi par jauno likumu saņemti vien no LKA.
Pēc K. Šļakotas teiktā, LKA neapmierina norma, ka parādniekam būs pienākums no saviem ienākumiem atlikušā parāda segšanai pēc mantas pārdošanas atlicināt trešdaļu no saviem mēneša ienākumiem. Bankas satrauc, ka parādnieki savus patiesos ienākumus slēps, piemēram, uzrādot, ka ienākumi mēnesī ir 100 latu, bet patiesībā tie būs daudz lielāki. Rezultātā atlikušā parāda segšanai ik mēnesi tiks atlicināti vien 33 lati, un pēc nedaudz vairāk kā diviem gadiem parādnieks būs brīvs no savām desmitu tūkstošu latu lielajām saistībām.
«Tas arī nav taisnīgi. Proti, ka ir vienāda pieeja pret tiem, kuri paliek parādā ļoti daudz, un tiem, kas ļoti maz,» teica LKA pārstāvis, norādot, ka iepriekšējā likuma versija banku ieskatā bija kompromisa variants - parādniekiem četru gadu laikā būtu jāsamaksā 20% no atlikušā parāda pēc mantas pārdošanas. Ja nesegtais parāds būtu liels, piemēram, tāds, kādi ir tā sauktajiem spekulantiem, tad šādā gadījumā parādnieks varētu atlicināt trešdaļa ienākumu, bet ne mazāk kā 180 latu mēnesī.
K. Šļakota sacīja, ka arī bankām ir jāuzņemas atbildība par pārmērīgo kreditēšanu, izsniedzot kredītus pārvērtētiem īpašumiem. Ja jaunais likums netiks mainīts, banku zaudējumi būs būtiski. «Bankas varēs vērsties tiesā. Katra banka pati izvērtēs, kā rīkoties,» sacīja LKA pārstāvis. Ar strīdīgo normu likumdevējs, viņaprāt, riskē palikt zem sitiena visu valsti, ņemot vērā, ka Latvija ir noslēgusi līgumus par investīciju aizsardzību.»