Amatpersonas atzīst, ka bankā veiktas kriminālas darbības kontrolējošās institūcijas tik ātri atklāt nevar, FKTK esot rīkojusies dinamiski un atbildīgi, par spīti tam, ka no Lietuvas puses piegādātā informācija par notiekošo Snoras bankā, kas ir Krājbankas mātes banka, bijusi novēlota un neprecīza. Latvijas valdības turpmākie lēmumi atteicībā uz LK tiks pieņemti saskaņā ar Lietuvas valdības nolemto - glābt vai neglābt Snoras banku.
Vilks aizstāv FKTK
«Bankas finanšu rādītāji bija stabili, acīmredzot notika kādas ārkārtas darbības,» komentējot pirmdienas FKTK paziņojumu par Krājbankas darbības apturēšanu, teica eiroparlamentārietis Ivars Godmanis, kurš bija LK prezidents deviņdesmitajos gados. «Ja bankā ar īpašnieku atbalstu, iespējams, ir veiktas noziedzīgas darbības, to izkontrolēt nevar,» sprieda I. Godmanis. Mārtiņš Bondars, kurš bija LK prezidents, pirms banku iegādājās Vladimirs Antonovs un Snoras, norāda, ka galvenais jautājums, ar ko būtu jānodarbojas tiem, kas cenšas izprast esošo situāciju, ir - kādā veidā tika nodrošināta risku vadība, FKTK darbību komentēt viņš izvairījās. Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pārstāve Baiba Melnace uzsvēra, ka LKA uzticas uzraugošajām institūcijām, to skaitā FKTK. Turklāt jāņem vērā, ka LK nav bijusi ekonomiskās krīzes vai eirozonas problēmu izraisīta sistēmiska situācija, bet gan konstatētas krāpnieciskas vai noziedzīgas darbības, kam nevajadzētu radīt problēmas citām bankām. Finanšu ministrs Andris Vilks uzskata, ka FKTK rīcība bijusi operatīva, taču izbrīnījusi Lietuvas puses rīcība, ļaujot Snoras padomes locekļiem ceļot no vienas valsts uz otru. «Mēs esam adekvāti rīkojušies, FKTK izvērtēja riskus un faktorus - ja būtu pilna un savlaicīga informācija no Lietuvas, lēmumi arī šeit tiktu pieņemti ātrāk,» teica A. Vilks. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers norāda - runa ir par finanšu dokumentos neatspoguļotiem datiem, FKTK nav varējusi konstatēt, ka dokumentos netiek fiksētas visas bankas izsniegtās garantijas.
Iesaistītas citas valstis
Kā preses konferencē skaidroja I. Krūmane, LK finanšu līdzekļi aptuveni 100 miljonu latu apmērā bijuši ieķīlāti par labu trešajām personām, taču FKTK rīcībā nav ķīlas līgumu. Viņa norādīja, ka pēdējie publiski pieejamie likviditātes un kapitāla pietiekamības rādītāji nav atspoguļojuši šo līdzekļu nepietiekamību piecos bankas kontos. Viņa arī teica, ka tiks lūgta tiesiskā palīdzība, jo iesaistītas trīs valstis, kuras - netiek atklāts. Tiesa, preses konferences laikā I. Krūmane minēja dažādus datumus, kad atklātas šīs neatbilstības - no sākuma viņa žurnālistiem teica, ka tas noticis 17. novembrī. 17. novembra vakarā FKTK pieņēma lēmumu par ierobežojumu noteikšanu Krājbankā, aizliedzot veikt jebkādas bankas operācijas par summu, kas pārsniedz 100 000 eiro viena kalendārā mēneša laikā. Jautāta, kāpēc jau 17. novembra vakarā FKTK nepieņēma lēmumu par bankas darbības apturēšanu, I. Krūmane izlaboja iepriekš teikto - informācija saņemta 18. novembrī. Joprojām nav zināms, tieši kad finanšu noziegums bija paveikts.
Valsts negrasās ieguldīt
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzsver, ka valdības dienaskārtībā nav jautājuma par Latvijas iesaistīšanos LK vai valsts līdzekļu ieguldīšanu šajā bankā. «Pašreiz svarīgi sagaidīt Krājbankas vairākuma īpašnieka Lietuvas valsts lēmumu par tālāko rīcību ar banku Snoras un tās meitas banku LK, kas būtiski ietekmē arī FKTK tālākos lēmumus par banku,» skaidro V. Dombrovskis. Viņš arī norādīja - tiek sagaidīts, ka Lietuvas puse rīkosies tikpat atbildīgi, kā Latvija rīkojās 2009. un 2010. gadā, vairākkārt palielinot Parex meitas bankas Lietuvā AB Parex bankas kapitālu, kas nodrošināja stabilitāti Lietuvas finanšu sektorā pēc Parex bankas likviditātes krīzes.
Lietuvas Bankas pārstāvis Mindaugs Milieška Dienai pavēstīja, ka jau kopš 2009. gada februāra, veicot pārbaudes Snoras bankā, ik gadu pārbaudīta arī sadarbība ar LK, īpaši analizējot klientu kontu migrāciju un aizdevumu portfeļus. Tomēr, par spīti finanšu uzraugiem, Lietuvā no Snoras bankas izgaisuši vērtspapīri ap 200 miljonu latu vērtībā, kas tika konstatēts jau pēc tam, kad 16. novembra vakarā banku pārņēma Lietuvas valdība.