Mācība baņķieriem
Pasaules ekonomikā jau pirms tam bija vērojamas nopietnas krīzes pazīmes, tomēr tieši Lehman Brothers bankrots kļuva par izšķirošo domino kauliņu, kas iekustināja lielo krīzes vilni. Lehman Brothers vadība apgalvo, ka ASV valdībai bija iespēja izglābt banku, taču tas netika darīts, jo valdība gribēja dot mācību Volstrītas baņķieriem. «Tas nebija par Lehman. Tas bija par visu nozari,» intervijā laikrakstam The Wall Street Journal secina D.Sekets.
Lehman Brothers un citas investīciju bankas iegāza cilvēciska alkatība, jo bankas dzinās pēc arvien lielākas peļņas, nerēķinoties ar strauji augošo risku. Ekonomikas uzplaukuma laikā bankas izsniedza kredītus cilvēkiem, kas patiesībā nevarēja to atļauties, bet riska pieaugums tika paslēpts arvien sarežģītāku finanšu instrumentu jūklī. Kādu laiku tas nodrošināja bankām labu peļņu, taču dzīres beidzās 2007.gadā, kad ASV un citās valstīs sākās mājokļu cenu lejupslīde.
2008.gada martā ASV valdība palīdzēja glābt no bankrota investīciju banku Bear Stearns, bet Lehman Brothers šāda palīdzība vairs netika sniegta. Daļa ekonomistu uzskata šo lēmumu par lielu kļūdu, tomēr citi piekrīt, ka Volstrītas baņķieriem bija vajadzīga mācība. «Kapitālisms balstās uz disciplīnu, ko nodrošina bagātības vilinājums un bailes no bankrota,» savā komentārā uzsver laikraksts Financial Times.
Pasaules ekonomikai par šo mācību nācās samaksāt ļoti lielu cenu, jo banku problēmas deva smagu triecienu ekonomikas asinsritei. Bankas vairs neuzticējās cita citai, tādēļ apsīka finanšu plūsma, kas pirms tam veicināja ekonomikas izaugsmi. Bankas pārtrauca kredītu izsniegšanu, uzņēmējiem trūka naudas biznesa attīstībai, iedzīvotāji vairs nevarēja atļauties uzturēt līdzšinējo patēriņa līmeni. Bankrotu vilnis atstāja bez darba miljoniem cilvēku.
Viena taisnība visiem?
Lai novērstu vēl dziļāku ekonomikas lejupslīdi, krīzes risināšanā iesaistījās valstu valdības, kas gada laikā ekonomikas stimulēšanai atvēlējušas milzīgas naudas summas. Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda datiem bagātās valstis šim mērķim iztērējušas vismaz 10 000 dolāru uz katru iedzīvotāju.
Valdības arīdzan bija spiestas nacionalizēt uz bankrota sliekšņa nonākušus uzņēmumus, kuru likvidēšana būtu pārāk smags trieciens valsts ekonomikai. ASV valdība no bankrota glāba autobūves milzi General Motors, Latvijas valdība pārņēma savā kontrolē Parex banku.
Šāda valdības iejaukšanās ekonomikā izsaukusi pretrunīgu reakciju. «Tagad ir viens likums maziem parādniekiem un cits likums lielajiem. Ja tu zaudē darbu un kavē savu 1500 dolāru lielo kredīta maksājumu, neviens tevi neglābs. Citigroup banka tikmēr var atļauties zaudēt 27,7 miljardus dolāru gadā un paļauties uz ASV valdību, kas izsniedza 45 miljardu aizdevumu,» secina žurnāls Newsweek.
Krīze kā iespēja
ASV un citu valstu valdības uzsver, ka šādi tēriņi bija nepieciešami, lai glābtu ekonomiku no pilnīga sabrukuma. Vairākām valstīm, piemēram, Vācijai un Francijai, jau izdevies izkļūt no lejupslīdes un atjaunot ekonomikas izaugsmi. Citigroup un citas lielākās ASV bankas atkal strādā ar peļņu.
Taču skeptiķi iebilst, ka baņķieru tikumi nav mainījušies, tādēļ nepieciešamas būtiskas reformas, lai novērstu jaunu krīzi. Pēc bijušā ASV centrālās bankas vadītāja Alana Grīnspena domām, finanšu krīzes atkārtošanās ir neizbēgama, jo tāda ir «cilvēka daba».
Lai ierobežotu baņķieru dzīšanos pēc milzīgas peļņas, politiķi apņēmušies pieņemt stingrākus noteikumus, kas pastiprinātu finanšu nozares kontroli. Piemēram, banku pienākums būs ierobežot riskantu kredītu izsniegšanu. ASV prezidents Baraks Obama pirmdien brīdināja, ka Volstrīta nedrīkst atsākt riskantos darījumus, nerēķinoties ar sekām, jo nākamreiz nodokļu maksātāji vairs nebūs ar mieru glābt baņķieru ādu.
B.Obama arīdzan uzsvēra, ka atbildība par krīzi gulstas arī uz vienkāršo amerikāņu pleciem. «Šo krīzi izraisīja ne tikai lēmumi, ko pieņēma varenākās finanšu firmas. To veicināja arī vienkāršo amerikāņu lēmumi par kredītkartes atvēršanu vai hipotekārā kredīta paņemšanu,» atzina B.Obama.
Amerikāņu ekonomists Džefrijs Sakss spriež, ka šī krīze patiesībā varētu palīdzēt izveidot dzīvotspējīgāku ekonomikas modeli. «Krīze vēl var kļūt par iespēju, lai nokāptu no finanšu brubuļu un pārmērīga patēriņa takas un sāktu virzīties pa ilgtspējīgas attīstības ceļu.»