Alerģijas izpausmes ir saistītas ar daudziem un dažādiem faktoriem, un tā var izpausties jebkurā dzīvnieka dzīves posmā. Tomēr pats galvenais to iemesls ir iedzimtība. Arī barības alerģija nav izņēmums. Arī tā veidojas iedzimtības rezultātā. Ja nepāro dzīvniekus, kuriem ir kaut mazāko pārtikas alerģijas izpausmju, audzētāji var iegūt no pārtikas alerģijām tīras šķirnes līnijas. Taču tas jau ir audzētāja godaprāta jautājums.
Tipiski simptomi dzīvniekiem alerģiju sākuma posmā ir kasīšanās, ķepu laizīšana un kodīšana, sejas kasīšana, ausu kasīšana un purināšana, apsārtusi āda, elpošanas problēmas (šķaudīšana, klepošana, aizsmakums). Arī barības alerģija var izpausties kā nieze, tomēr nereti novēro arī vemšanu un caureju.
Visbiežākie pārtikas alergēni ir cūkgaļa, liellopu gaļa, piens, kvieši, olas, siers, vistas gaļa, jēra gaļa, soja, zivis. Lielākajai daļai suņu alerģija ir vairāk nekā pret vienu no produktiem.
Jau tikko dzimuša kucēna organismā risinās sarežģīti imunoloģiski procesi. Ja tos kaut nedaudz iztraucē, notikušais var atsaukties uz visu turpmāko suņa dzīvi. Piemēram, dažas dienas vecam kucēnam uzsākot antibiotiku terapiju, medikamenti maina vidi zarnās, kas ir lielākais imūnsistēmas orgāns ķermenī. Visiem suņu saimniekiem ļoti iesaku kucēniem periodiski dot prebiotikas un kopā ar veterinārārstu rūpīgi apsvērt antibiotiku lietošanu augošiem dzīvniekiem.
Ārstēšanas pamatā ir cēloņu novēršana un izpausmes simptomu ārstēšana. Visiedarbīgākā ārstēšana ir pilnīga izvairīšanās no alergēnu ietekmes. Viens no biežāk pielietojamajiem pārtikas alerģiju diagnosticēšanas veidiem ir izslēgšanas diēta. Dzīvniekam ilgāku laiku dod ēst tādu barību, kuru viņš nekad agrāk nav ēdis, piemēram barību, kuras sastāvā ir truša gaļa. Kad, dzīvniekam ēdot šo barību, pazūd visas alerģijas izpausmes, tam piedāvā kaut ko no tā, ko suns ēdis iepriekš un no kā, pēc saimnieku domām, parādījusies alerģija. Ja alerģijas pazīmes parādās atkal, droši var secināt, ka dzīvniekam ir alerģija no šīs produkta grupas. Diagnosticēšanas procesa laikā sunim nedrīkst dot PILNĪGI neko citu.
Bieži novērots, ka dzīvniekam pēkšņi sākas pārtikas alerģija, bet saimnieks nav devis neko citu, kā tikai to barību, kuru dzīvnieks ēdis visu laiku. Jāzina, ka alergēni organismā var uzkrāties un izpausties tad, kad tie sasnieguši noteiktu līmeni. Tādā gadījumā ar izslēgšanas diētas palīdzību var noteikt kādas 2-3 diētas, no kurām alerģijas izpausmju faktiski nav, un tad šīs 2-3 diētas mainīt ik pēc 2-3 mēnešiem.
Diemžēl nereti cilvēkiem nav laika nodarboties ar tik sarežģītu ārstēšanu. Veterinārārsti iesaka lietot arī steroīdos hormonus, lai samazinātu alerģijas simptomus. Tomēr jāatceras, ka tas nenovērš cēloņus un steroīdu preparātiem mēdz būt smagas blakusparādības.
Kādas suņu šķirnes alerģijas skar biežāk? Praksē visbiežākās pārtikas alerģiju izpausmes ir vācu aitu suņiem, labradoriem retrīveriem, kokerspanieliem, buldogiem, mopšiem. Atcerieties - jo jaunāks ir dzīvnieks un jo ātrāk tam tiek diagnosticēta barības alerģija, jo lielāka iespējamība to novērst.
*Olaines veterinārā centra all4pets veterinārārste