Jau ziņots, ka jaunie tarifi stāsies spēkā no 1. aprīļa. Saskaņā ar tiem vairāk būs jāmaksā mājsaimniecībām, kas tērē vairāk. Par pirmajām 1200 kilovatstundām (kWh) būs jāmaksā pašreizējais tarifs - 8,25 santīmi par kWh. Kad šis patēriņa apjoms tiks pārsniegts, tarifs būs 10,74 santīmi par kWh.
J. Briede norāda, ka elektroenerģijas patērētājam, tātad jebkuram klientam, ir tiesības vērsties vispirms administratīvajā rajona tiesā ar prasību izvērtēt elektroenerģijas tarifu pamatotību. Ja tās spriedums neapmierina, lietu kasācijas kārtībā var pārskatīt administratīvajā apgabaltiesā. Savukārt galējā instance, kuras spriedums nav pārsūdzams, ir Augstākās tiesas Senāts. «Tarifus var apstrīdēt, nepieciešama vien elektroenerģijas patērētāja vēlēšanās,» norādījusi tiesnese.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kas viskritiskāk izteikusies par tarifu paaugstinājumu, to gan negrasās darīt, jo tas neietilpst savienības uzdevumos. LPS pārstāvis Aino Salmiņš gan uzsver, ka savienība sniegs nepieciešamo atbalstu, ja kāda pašvaldība izdomās tiesāties par tarifu pamatotību, un pauž: «Mājsaimniecībām, kas iztērēs vairāk nekā 1200 kWh elektrības gadā, par pārtērēto elektrību būs jāmaksā 10,7 santīmi kilovatstundā. Pēc Eurostat datiem, Latvijā šī cena būs augstāka nekā 13 citās Eiropas valstīs, tai skaitā Lielbritānijā, Somijā un Francijā.»
Latvenergo skaidro, ka pašreizējais mājsaimniecību elektroenerģijas gala tarifs nesedzot visas ar to saistītās izmaksas, tāpēc elektrības gala cenu iedzīvotājiem nākas subsidēt no citiem koncerna ieņēmumiem. Zaudējumus jau vairākus gadus nesot elektroenerģijas sadale, auguši arī tēriņi par obligāti iepērkamo «zaļo» elektrību un par tirgū pirkto elektroenerģiju.
Jautāts, kas notiktu, ja tarifu projekts netiktu atbalstīts, Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss Dienai pauda pārliecību, ka jau nākamajā dienā būtu «vismaz desmit sūdzību Konkurences padomē». Pirmais ar pretenzijām vērstos Latvijā strādājošais Igaunijas elektrības tirgotājs Enefit, kas ir ieinteresēts, lai elektroenerģijas tarifs mazajiem lietotājiem, tostarp mājsaimniecībām, būtu atbilstošs reālajai cenai. «Vēl ir cits risks. Jau pagājušajā gadā šeit strādājošie un konkurējošie lielie klienti [juridiskās personas ar 50 un vairāk nodarbinātajiem] prasīja, kad šī nejēdzība beigsies. Viņi pašlaik pērk elektroenerģiju tirgū, [bet mazie juridiskie lietotāji maksā subsidēto cenu].»