Sagaidāms, ka sīva cīņa varētu izvērsties par to, kurām valstīm tiks ietekmīgie tirdzniecības, monetārās politikas un konkurences komisāru amati. ES Kopienas jeb Lisabonas līgums noteic, ka katra dalībvalsts saņem vienu komisāra posteni, tādēļ valstu mērķis būs panākt sava kandidāta iecelšanu kādā no nozīmīgākajiem krēsliem.
Pašlaik ir izlemts par vienu amatu. ES ārlietu ministra posteni ieņems Lielbritānijas pārstāve Ketrīna Eštone, kura pildīs arī EK viceprezidenta pienākumus.
Ž.M.Barrozo esot nolēmis, ka cilvēki, kurus valstis atkārtoti izvirzījušas amatam EK, jaunajā komisijas sastāvā neieņems līdzšinējo posteni, raksta Reuters. Tas nozīmē, ka, piemēram, Latvijas pārstāvis Andris Piebalgs turpmāk vairs nepildīs enerģētikas komisāra pienākumus, bet atbildēs par citu nozari.
Pēc tam, kad EK vadītājs būs sadalījis amatus, visticamāk - janvārī, visus kandidātus iztaujās Eiroparlamenta deputāti. Pēc tam deputāti balsos par vai pret piedāvāto komisijas sastāvu. Pozitīva balsojuma gadījumā jaunā EK varēs sākt darbu. Eiroparlamentārieši šaubās, ka šo procedūru izdosies pabeigt līdz 1.februārim.
Ž.M.Barrozo paudis apmierinātību, ka jaunajā EK sastāvā līdzšinējo astoņu sieviešu vietā strādās deviņas.