Pirmajā atvaļinājuma rītā izjust patīkamu laiskumu. Kafija gultā, nē, uzmanīgi, tā var apliet spilvenu un kaķi. Ar krūzi kafijas un dāmu romānu var novaļoties stundu. Izpētīsim internetā, kurp var doties šodien, tūlīt pat, šajā rītā. Pat ja jāizmanto apgraizītā sabiedriskā transporta pakalpojumi, var sastiķēt autobusu reisus, lai nokļūtu vajadzīgajā vietā un vēl atgrieztos mājās tajā pašā vai arī nākamajā rītā. Katram gadījumam var noderēt līdzpaņemtā kafija termosā un sviestmaizes.
Es dotos uz Dagdu! Ceļš uz turieni ir kalnains un līkumots, šūpo kā pa amerikāņu kalniņiem, drīz vien jau labajā pusē parādās Rāznas klajums. Ja brauktu ar automašīnu vai - vēl labāk - zirgu, noteikti apstātos Lamašos pasauļoties, iebristu skaidrajā ūdenī, palasītu nogludinātos akmentiņus. Bet satiksmes autobuss pietur tikai brīdi. Nekas, arī pa logu var vērot vizmojošos vilnīšus.
Dagdā, ja palaimējas, var iekļūt majestātiskajā katoļu baznīcā, vienā no retajām, kur saglabājies masīvs akmens kristāmtrauks. Lēni ej pa šaurajām ieliņām starp dārziem, kuros zied tik krāšņs ziedu jūklis, kam nez vai kāds zinātu nosaukumus. Vēro cilvēkus un lietas. Pie veikala uz ielas nopērc zemenes. Dagdas ezera pludmale ir tik patīkami smilšaina un lēzena, ka tā vien gribas izpeldēties. Vislabāk atpūsties Lubāna pilskalna galā, kur priedes dīvaini izlocījušās kā salsas dejotājas, lejā mazs ezeriņš, apaļš kā Dieva acs. Te esot spēcīgs enerģētiskais lauks. Zemeņu baudīšanai tas netraucē, arī kafiju var ērti iedzert, jo, par ceļiniekiem domājot, te ir novietoti soli un galdi.
Tālāk? Autoostā var nopirkt tā autobusa biļeti, kas iet caur Pušu, kur var iegriezties Mežmalās pie grozu pinējiem Annas un Boļeslava Mundām. Varbūt uz Kastuļinu, uz viesu māju Zemeņu krastiņi, kur zemenes var atēsties, bet Ģeraminovas Ilzas ezera baltajos mālos var atgūt ne tikai skaistumu, bet arī pazaudēto dzīvesprieku.