«Nu man vēl gribas kādu laiciņu padzīvot ar savu saimniecīti, vienam būtu garlaicīgi, nu vediet,» atļauj vīrs. Jau ātrās palīdzības brigādei ierodoties, kaimiņos dzīvojošā abu meita uz galda izkārtojusi visu nepieciešamo - pasi, kaudzi izrakstu no slimnīcām, zāles, kuras māte lietojusi. Tomēr, kamēr mediķi veic izmeklējumus, sagatavo sirmo māmuļu vešanai uz slimnīcu, paiet vēl 40 minūtes. Plus 25 minūtes ceļā līdz Jelgavas slimnīcai. Pacientei paveicies, jo viņas mājoklis Bauskas rajona nomalē ir netālu no Jelgavas robežas, līdz ar to ceļš nav daudz tālāks, kā būtu līdz Bauskas slimnīcai. Kad paciente atdota Jelgavas ārstu rokās, ātro mašīna brauc atpakaļ uz Bausku.
Jau vēstīts, pa visu valsti skaļi izskanējušo protestu pavadīta, Bauskas slimnīca no 1.septembra vairs nesniedz diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību, palicis tikai traumpunkts un turpat pāri ielai vēl slimnīcas pārziņā esošais neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dispečerpunkts. Kopumā zem Bauskas slimnīcas NMP nodaļas «karoga» ir četras brigādes - divas Bauskā un pa vienai Vecumniekos un Iecavā. Ātrās palīdzības brigādes līdz ar slimnīcu reformu ved pacientus uz Jelgavas (50 km) vai Rīgas (66 km) slimnīcām, infekciju pacientus - uz Dobeli. Iepriekš ceļš līdz slimnīcai nereti bija 10, 15 minūtes, bet tagad tā var būt par stunda.
«Galvenās izmaiņas mums ir tās, ka slimnieki, kuriem nepieciešams stacionārs, ir garus kilometrus jāstacionē - uz tuvākajām slimnīcām,» par reformu saka vecākā feldšere Ingrīda Grundšteine. Pēdējā laikā izsaukumu skaits ir mazāks nekā agrāk - vidēji četri izsaukumi brigādei dienā. Daļa pacientu baidoties saukt ātro palīdzību - nezina, vai varēs samaksāt par slimnīcu. Mediķi nosmaida - ne velti vietējā grāmatnīcā pieprasītāko vidū ir tā, kura stāsta, kā ārstēt sevi pašam.
Pagaidām gan esot diezgan mierīgi - neesot bijuši nekādi būtiski sarežģījumi. Pirms pusotras nedēļas «ar pārbraucieniem svētdien bija neliela problēma», atceras I.Grundšteine. «Es biju ceļā no Brunavas uz Jelgavu ar pacientu, otra mašīna savukārt brauca uz Dobeli ar infekciju slimnieku. Bauskas piepilsētā bija izsaukums, ka cilvēks nokritis no koka.» Tad pacientam pakaļ braukusi Iecavā izvietotā brigāde, kas pie savainotā nonākusi pēc nepilnām 20 minūtēm. «Protams, ceļš izvērtās ilgāks nekā tad, ja brauktu Bauskas brigāde. Pacients gulēja zālītē, nevarēja pakustēties, izrādās - plecs bija izmežģīts,» saka I.Grundšteine.
Gan I.Grundšteine, gan viņas kolēģis feldšeris Valdis Bajārs saka - brigāde esot pieradusi veikt pacientu reanimēšanu. Tiesa, grūtāk gan varētu būt, ja tie būs jāveic pacientam, piemēram, stundu ilgā ceļā. «Braucot reanimācijas pasākumus nevar izdarīt, tad ir jāstājas malā,» saka I.Grundšteine.
Bauskas NMP dienesta šoferis Juris Jodis gan ar bažām gaida pavasari - ceļi Bauskas rajonā daudzviet esot grūti izbraucami: «Pavasarī ceļi ir strašniji, nav izbraucami. 20, 30 līdz 40 kilometriem stundā var braukt. Tā mēs braucam.»