TEC2 rekonstrukcijas 360 miljonu eiro projekts ir dārgs un daudziem uzņēmējiem interesants. Piemēram, Somijas spēkstaciju ražošanas gigantam Wᅢᄂrtsilᅢᄂ Finland. Nav pamata uzskatīt, ka projekta īstenošanā neiesaistīta konkurenta kritika par novecojušu un Latvijas vajadzībām neatbilstošu iekārtu iepirkšanu ir saistīta ar vēlmi saņemt savu pīrāga daļu, kad vilciens jau aizbraucis. Iespējams, rekonstrukcijas laikā tiešām varētu iepirkt modernākas un piemērotākas iekārtas. Tomēr konkurss it noticis, un atbildīgajām institūcijām nav tiesisku iebildumu pret tā norisi. Nesen ievēlētais Latvenergo valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss apgalvo, ka tehniski novecojušās iekārtas tiks aizvietotas ar pasaulē modernākajām. Vai rekonstrukcijas gaitas kritiķiem, kas vēlas to apturēt, ir pamats uzskatīt, ka šie Latvenergo vadības apgalvojumi ir nepatiesi un Bariss neorientējas tehnoloģijās?
Lai protestētu pret rekonstrukcijas gaitu, Eiropas Komisijā iesniegts Rīgas Tehniskās universitātes profesores Dagnijas Blumbergas sagatavots dokuments, kurā apšaubīts plānotais valsts atbalsts uzņēmumam. Ja runa ir par vienlīdzīgu elektroenerģijas tirgu bez valsts protekcionisma, tad priekšlikums ir atbalstāms. Būtu jāņem vērā dokumentā izteiktās bažas par īpašu valsts atbalstu tieši TEC2, dodot priekšrocības šim ražotājam salīdzinājumā ar citiem pašmāju konkurentiem, piemēram, biomasas stacijām, kuru attīstību daudzi eksperti uzskata kā būtisku elementu, rūpējoties par valsts enerģētisko neatkarību. Tajā pašā laikā dokumentā ietvertais aicinājums Eiropas Komisijai pilnībā apturēt rekonstrukciju, kas sākta jau 2004. gadā un kuras pārtraukšana izmaksātu 150 miljonus latu, būtu stipri vien apdomājams.
Bažas ir par mūsu aktivitāšu lietderības koeficientu vai efektivitāti. Cik daudz enerģijas dažkārt tiek lietots, nenovērtējot, ka katrs projekts ir posms kopējā tautsaimniecības ķēdē? Šo posmu pārstrādāšana, kavējot kopējo ķēdes attīstību, pirms nogriešanas būtu tiešām septiņreiz jānomēra.