Gadījumā, ja nepieciešams piesaistīt uzmanību, nav nekā labāka kā uzbliezt konsultāciju par bēgļiem. Jāizvēlas viena no divām opcijām - «ļoti par» vai «ļoti pret». Var sākt diskusiju par apzīmējumiem - vai tie ir bēgļi, migranti, bandīti, apspiestie… Var rādīt grafikus, kur bēgļu skaits pret Latvijas iedzīvotāju skaitu ir kā Zeme pret Jupiteru. Pretī - ka tāds pats modelis sanāk, ja vērtē autoavārijās bojā gājušo skaitu pret cilvēku kopskaitu. Pirmie var kliegt, cik tas nekorekti…. Nesen pat kādā apbedīšanas ceremonijā skumjā brīdī konsultantam iesāņus pienācis džentlmenis čukstus ievaicājās - Bundžas kungs, ko jūs domājat par… Patiesi, NEKUR no bēgļiem neaizbēgt.
Tomēr katra problēma sastāv no divām saistītām daļām - sekām un cēloņiem. «Ļoti par» un «ļoti pret» lamāšanās internetā, trolejbusā vai kapos galvenā kārtā griežas ap sekām, kuras Dievzemītē pagaidām - tfu, tfu, tfu… Par cēloņiem, ja arī konsultē, tad gana primitīvā līmenī - krievu, amerikāņu, masonu, islāma (pēc garšas) sazvērestība nolūkā izpostīt Eiropu ar visām parpalām. Vai tamlīdzīgi.
Atstāsim mierā ierindas konsultantus. Vēl jo vairāk, ka par bēgļu straumju cēloņu mazināšanu un novēršanu nedzird pat no Eiropas augstajiem plauktiem. Ārlietu priekšniece Mogerīni neko vairāk nejaudā kā pateikt - bēgļi Eiropā esot uz palikšanu. Jācer vismaz, ka pati ne. Tikmēr citi «lielie puikas» naigi vien bīda savas intereses un reizē - bīda bēgļu problēmu no sevis tālāk. Gan amerikāņu Kerijs, gan bagāto Persijas līča valstu šeihi, gan Eiropu bēgļu lietās pamācošais Lavrovs. Solidaritātes piesaukšanu tur dzird retāk.
Ar interesi konsultants vakar gaidīja Eirokomisijas priekšnieka Junkera uzrunu. Pēc PAREIZĀ SCENĀRIJA vajadzēja būt, ka Eiropas diplomātijas aktivitātes cēloņu risināšanā netiktu pieminētas nemaz. Gluži tā nebija. Sabučojies vismaz ar pusi no zālē sēdošajiem un vēsi paspiedis roku Sandrai Kalnietei, kungs iešāva kafiju un…
Īsos teikumos - jāveic koordinētas darbības, jābūt drosmīgiem, bēgļi tikai 0,11% no Eiropas iedzīvotāju skaita, rūgtos pilienus Eiropas valstīm, kas nesolidarizējas, jāuzņem 160 tūkstoši (obligāti), jāgādā, lai atbraucējiem būtu darbs jau no pirmās dienas (kā ar vietējo bezdarbu, netika skaidrots), jābeidz braukšana nedrošās laivelēs, jāpāriet uz legālu un komfortablu formātu…
Gods kam gods, bija arī par cēloņu risināšanu. Tātad - jāmeklē iespējas, jāpiedāvā risinājumi, vajag spēcīgāku diplomātiju, žēl, ka Mogerīni kundzes neesot klāt, - konsultantam šķita, ka te nu bija pieredzējušā Eiropas priekšnieka maigs mājiens ar mazu, mazu mietiņu ārlietu kuratores virzienā. Protams, viņa esot «gatava lielam darbam». Lai nu būtu. Ak jā, došot 1,8 miljardus krīžu risināšanai Sīrijā, Lībijā, Eritrejā. Došot? Precīzāk - mēs dosim. Kam? Visu uzreiz nevar ne pateikt, ne arī zināt.
Kopumā bēgļu straumju cēloņu risināšanas sadaļa bija krietni plānāka par komfortablas un obligātas bēgļu uzņemšanas paģērējumu. Nav jau tā, ka Eirosavienība nevarētu tikt galā ar tiem 160 tūkstošiem, lai nu ūberkonservatori pieraujas. Cita lieta - nejūt cerību, ka nebūs otrā, trešā un vēl kāda 160-tūkstošnieka. Steidzami un obligāti. Tomēr - cerība esot muļķu mierinājums. Vai tad mēs muļķi?
*ļoti neatkarīgs konsultants