Ja politiskajā dienas kārtībā dominē nacionālais jautājums, ja politiķi sacenšas, kurš lielāks latvietis vai kurš lielāks krievu valodas aizstāvis, tad var tikai teikt: tādiem cilvēkiem kā Einars Repše, Ivars Godmanis, Inguna Sudraba būs vieta politikā, jo viņi var piedāvāt skaidru redzējumu par ekonomiskajiem jautājumiem. Politika zināmā mērā kļuvusi garlaicīga. Knapi pagājis referendums, nu lielas diskusijas par svinamām dienām... Mēs, neatkarīgie deputāti, ierosinājām un koalīcijas sadarbības padome atbalstīja, ka ir jānosaka moratorijs uz pusgadu šādu jautājumu lemšanai, kamēr kaislības norimst.
Bet ko tad jūs piedāvājat ar šo moratoriju - iebāzt galvu smiltīs?
Nē, vienkārši ir sajūta, ka vismaz šobrīd tāpat neviens politiskais spēks nespēj piedāvāt adekvātus risinājumus, tādēļ turpināt šo jautājumu viļāt ir bezjēdzīgi.
Labi, bet tad nosauciet vienu jautājumu, kas, pēc jūsu domām, būtu jāiekļauj politiskajā dienas kārtībā?
Mēs gatavojamies iesniegt t. s. atslēgas principa risinājumu hipotekāro kredītu jomā, proti, ka cilvēkam, kurš ir ņēmis šādu kredītu, nav visu mūžu jāatbild par summu, kas pārsniedz ķīlas vērtību. Atsavinot ķīlu, banka no šī cilvēka neko vairāk nevar prasīt. Ja šāda sistēma tiks ieviesta, tas būs stimuls tautsaimniecībai un pat demogrāfijai - daudzi ir aizbraukuši strādāt uz ārzemēm, lai nomaksātu šīs nesamērīgi lielās saistības.
Vai tas attiektos uz nākotnē izsniedzamiem vai jau izsniegtajiem kredītiem?
Man jau gribētos, lai arī uz jau izsniegtajiem, bet tas būtu populisms. Mēs saprotam, ka ir nepieciešams pārejas periods, lai bankas var sagatavoties, aprēķināt, ko tas nozīmē likmēm, tātad tas varētu būt no 2014. gada. Bet ir skaidrs, ka mēs nedrīkstam atkārtot pagātnes kļūdas.
Un ko par to saka bankas?
Bija jocīgi - sākotnēji tās it kā pauda gatavību šo jautājumu apspriest, bet nu nostāja ir mainījusies... Tomēr tas būs arī izšķiršanās moments politiķiem: vai viņi domā par vietējiem cilvēkiem vai banku lobija interesēm.
Kas notiek ar t. s. Olšteina sešnieku Saeimā?
Mēs strādājam kā frakcija, formāli tāda nebūdama. Apsveram biedrības izveides iespēju, lai akcentētu, ka mums ir kopīgs skatījums. Turklāt, mūsuprāt, šobrīd Latvijas politikā diemžēl pietrūkst labējā skatījuma, Saeimā nav labēju partiju.
Jaundibinātā biedrība Latvijas attīstībai deklarē tieši to pašu.
Šobrīd es negribētu steigties ar atbildi, tās lietas ir jāizdiskutē. Skaidrs ir viens: cilvēki, kuri spēj ko adekvātu piedāvāt ekonomiskajos jautājumos, tuvākajā laikā būs ļoti pieprasīti, tādēļ es neizslēdzu iespēju, ka laika posmā līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām parādīsies vēl šādas biedrības.
Ja pieņemam, ka jūsu iespējamā biedrība varētu kļūt par partiju, kādus secinājumus esat guvis no Zatlera Reformu partijas tapšanas procesa? Kādas kļūdas neatkārtosiet?
Laikam jau veidot partiju mēneša pusotra laikā ir pārāk straujš temps. Cilvēkiem partijā ir jāspēj savstarpēji komunicēt, bet to var pārbaudīt tikai ilgākā laika periodā. Tas ir gandrīz kā laulībā...
Jautājums jums kā Satiksmes ministrijas parlamentārajam sekretāram - šonedēļ valdības dienas kārtībā ir airBaltic, kāds ir jūsu skatījums uz šī uzņēmuma tālāko likteni?
Lai kā uzņēmumam būtu gājis, lai kādi skandāli būtu bijuši, Baltijas valstu kontekstā airBaltic ir veiksmes stāsts. Līdzīgi var teikt par Rīgas lidostu. Līdz ar to mums ir svarīgi, lai aviokompānija turpinātu pastāvēt un attīstīties.
Pat ja šī mērķa vārdā ir jāiegulda budžeta līdzekļi?
Nu, dotēti tiek arī pasažieru pārvadājumi dzelzceļa un autobusu maršrutos... Protams, mēs gribētu, lai airBaltic iegādājas kāda nopietna Rietumu kompānija, kas ļautu uzņēmumam strādāt patstāvīgi un rentabli, bet tas ir jautājums, kura risināšanai nepieciešams pusgads, varbūt vairāk. Tirgū ir zināms, ka airBaltic ir izlikta pārdošanai, arī premjers šobrīd atrodas Persijas līča valstīs, un tas ir viens no viņa dienas kārtības jautājumiem.
Sabiedrības uzmanības centrā nonācis Rīgas brīvostas vadītājs Loginovs. Vai varētu būt kāds lēmums konkrēti par viņa tālāko likteni šajā amatā?
Man grūti spriest, bet brīžiem rodas iespaids, ka viņam šis darbs ir apnicis. Tomēr es aicinātu Loginova jautājumu skatīties plašākā kontekstā ar iespējamām izmaiņām ostu pārvaldē vispār.