Beļģija pirms 12 gadiem legalizēja eitanāziju, ļaujot ārstiem priekšlaikus izraisīt nāvi nedziedināmi slimiem cilvēkiem, lai izbeigtu pacienta ciešanas. Līdz šim eitanāziju bija atļauts veikt tikai pilngadīgām personām.
Likuma izmaiņas paredz, ka eitanāziju varēs lūgt arī nedziedināmi slimi bērni, kurus moka «pastāvīgas un nepanesamas fiziskas ciešanas». Lūgums būs jāizsaka vairākkārt, un, lai to īstenotu, nepieciešams arī vecāku un ārstu akcepts. Turklāt pacientam jābūt spējīgam apzināties, ko nozīmē eitanāzija.
Parlamenta atbalsts grozījumiem izsauca reliģisko un vairāku sabiedrisko organizāciju iebildumus. Eiropas katoļu organizācijas vērsās pie Beļģijas karaļa Filipa, aicinot likumu neparakstīt. Lēmums legalizēt bērnu eitanāziju izsauca sašutumu arī citviet pasaulē, un Spānijas fonds CitizenGo pagājušajā nedēļā karalim iesniedza vairāk nekā 220 000 cilvēku parakstītu petīciju.
Kritiķi aizrāda, ka nedrīkst priekšlaikus atņemt cilvēka dzīvību, un uzsver, ka mūsdienu medicīna spēj mazināt sāpes. Turpretim atbalstītāji norāda, ka eitanāzija palīdz nedziedināmi slimajiem, kas cieš no nepanesamām sāpēm. Sabiedriskās domas aptaujas vēsta, ka izmaiņas eitanāzijas likumā atbalsta trīs ceturtdaļas beļģu.
Eitanāzija atļauta arī Nīderlandē, kur to drīkst veikt personām, kas sasniegušas vismaz 12 gadu vecumu. Eitanāzija legalizēta arī Luksemburgā, taču atļauta tikai pieaugušajiem.