Pirms vairākiem gadiem bezpeļņas organizācija Patnis B nolēma pārdot pašvaldībai privātā bērnudārza Kolumbs ēku Biķernieku ielā 33a, ko tā bija privatizējusi 90.gadu otrajā pusē. 2007.gada pavasarī pilsētas dome šo īpašumu iegādājās par 1,79 miljoniem latu. Pēc summas apmēra darījums bija 20.apjomīgākais tāgada lielāko nekustamā īpašuma darījumu topā. Tā paša gada rudenī dome pieņēma lēmumu par bērnudārza izveidošanu, gada beigās iecēla arī iestādes vadītāju un ieplānoja dārziņā piecas vai sešas grupiņas, kas nodrošinātu vietu līdz 150 bērniem. Tika atrasts finansējums remontdarbu veikšanai, taču pašvaldības īpašuma speciālisti uzstāja, ka ēkai nepieciešama renovācija un piebūves celtniecība.
«Pirms tam tur bērni bija iekšā, bet, kad dome nopirka, pēkšņi izrādījās, ka ēka ir tādā avārijas stāvoklī, ka bez- maz ar kāpurķēžu traktoru jābrauc pāri,» stāsta zem bērnudārza esošās zemes īpašnieks Gvido Auniņš. Tā kā ēka daļēji atradās uz viņa īpašuma, remontdarbi bija ar viņu jāsaskaņo. «Pie manis atnāca Īpašuma departamenta cilvēki jau ar izstrādātu tehnisko projektu. Tajā bija ieprojektēta piebūve, kas visa atradās uz manas zemes, un viņi gribēja, lai es to saskaņoju. Protams, es atteicu,» savu rīcību par pašsaprotamu uzskata G.Auniņš. Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamās informācijas, projekta izstrāde pašvaldībai izmaksāja 48 100 latu.
Vēlāk G.Auniņam piedāvāja noslēgt zemes nomas līgumu, viens no tā punktiem ļautu pašvaldībai bez saskaņošanas ar viņu veikt būvdarbus. «Pateicu, ka viņu jurists ir nekorekts, un principā atteicos par kaut ko vienoties,» norāda G.Auniņš. Attiecībā uz brīvo zemi viņam bijuši citi plāni, tomēr viņš gatavs dot piekrišanu ēkas remontam, taču departaments vēlējies celt piebūvi.
To, ka bērnudārza atvēršana mākslīgi sarežģīta, uzsver arī domes deputāte Baiba Brigmane (JL), kura ēkas iegādes laikā vadīja Izglītības, jaunatnes un sporta komiteju. «Ir iepirktas ir visas mēbeles un iekārtas, bet nav uztaisīts remonts, jo tā izmaksas droši vien kādam šķita pārāk mazas,» pārliecināta deputāte. Par to, ka bērnudārzs par tik lielu summu bija jāpērk, B.Brigmanei nav šaubu, jo pirkt bija lētāk nekā būvēt, turklāt Vidzemes priekšpilsētā bērnudārzu trūkst.
Īpašuma departaments atsakās komentēt notikušo, aizbildinoties, ka izsmeļošu informāciju par Dzīpariņu gatavo uz nākamo Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdi.
Komiteja jau pirms pāris nedēļām akceptēja Dzīpariņa likvidēšanu, bet galalēmums būs jāpieņem visiem domes deputātiem. Tomēr nav izslēgts, ka bērnudārzs tiks saglabāts, jo G.Auniņš nolēmis piekrist domes piedāvājumam pārdot zemi par 43 000 latu: «Citādi bērniem to bērnudārzu neredzēt, atdos par sviestmaizi nomā un pēc tam privatizēs.»