Iespējams, tāpēc, ka tas tikai vairotu aizdomas, ka bērnu vajadzībām paredzētie līdzekļi tiek tērēti nesaimnieciski. Jo sevišķi, ņemot vērā apstākli, ka lielāko daļu laika viņi mitinās internātskolās, ko savukārt finansē Izglītības un zinātnes ministrija.
Nesaimnieciskums raksturīgs arī pašiem bērnunamu audzēkņiem. Iestādē Dienai stāsta, ka jauniešiem neesot lietu vērtības izjūtas - ar sev piederošajām mantām un drēbēm viņi mainoties pēc sev vien saprotamiem likumiem, esot grūti izsekot, kas kuram pieder. «Bijuši gadījumi, kad sagriež ne tik sen pirktu ziemas jaku, lai tiktu pie jaunas. Viņiem svarīgi, lai drēbes nāktu no veikala, tad kopā ar direktoru brauc uz pilsētu un nopērk, ko kuram vajag. Jaunieši zvana no internātskolas, sūdzas, ka saplīsušas botas, un nākas iegādāties jaunas, sūtīt pa pastu. Taču patiesībā bērni savas drēbes un apavus skolā iztirgo vai apmaina pret cigaretēm un grādīgajiem dzērieniem,» stāsta Līkumu sociālā darbiniece Pārsla un J. Boķis piebilst: «Mēs bērnu smuki saģērbjam uz 1. septembri, bet nākamajā dienā mums zvana un ziņo, ka viņam nav ko vilkt, ka viņš ir pliks. Sponsoru un ziedotāju sagādāto apģērbu jaunieši velk nelabprāt, grib tikai veikala drēbes.»
Daži Līkumu audzēkņi mācoties arodskolās, kurp viņiem līdzi tiek dota pārtika, materiāli, apmaksāti pusdienu rēķini. Direktors norāda: «Ja bērnam ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, skola viņu neturēs - jābrauc pakaļ. Tāpat es regulāri braucu ķert audzēkņus, kuri aizbēguši no skolas. Jo policija zvana man kā aizbildnim, un esmu braucis gan septiņos vakarā, gan divos naktī uz Rīgu, Cēsīm, Jēkabpili.» Bēguļošana piederot pie daudzu bez vecāku gādības palikušo bērnu dzīvesveida, atzīmē Pārsla.
Tiesībsargs Juris Jansons ziņojis par kādu jaunieti, kuram pēc pilngadības sasniegšanas atklājušās ielaistas mutes slimības... Tomēr pārmetumus, ka Līkumu audzēkņiem netiekot nodrošināti zobārstniecības pakalpojumi, J. Boķis noraida un saka, ka veselības aprūpe esot pierādāma: «Šis puisis tika izslēgts no skolas un nenāca uz kontaktu. Bijuši gadījumi, kad jaunieti ievedam zobārstniecības kabinetā, viņš dakteri nosauc rupjā vārdā, pagriežas un aiziet.»
Žūpības ķīlnieki
Līkumi izkārtoti trijās ēkās - padomju laikā celtajā silikāta ķieģeļu namā dzīvo paši mazākie, kā arī Zaķu grupa jeb 12-15 gadu vecie bērni. Bijušajā muižas ēkā dzīvo Bitītes no 6-11 gadiem. Tur atrodas arī mācību virtuve, savukārt kalpu galā iekārtota Lego rotaļu kluču istaba un telpa mājasdarbu pildīšanai. Vēl citā ciemiem raksturīgā trīsstāvu ķieģeļu ēkā ir jauniešu apartamenti, kas gan esot tik sliktā stāvoklī, ka Dienai tos neizrāda.
«Zēni izsper durvis, salauž mēbeles, tāpēc pagaidām nav vērts taisīt tur remontu,» staigājot pa apkārtni un stāstot dažādas epizodes no bāreņu nama ikdienas, norāda Pārsla. Ilggadējie darbinieki novērojuši, ka nereti Līkumos nonāk bijušo audzēkņu atvases: «Kāpēc man pašam audzināt savus bērnus, ja to var deleģēt valstij, jo arī es tā uzaugu, - tā viņi domā. Mazākie skolas vecuma bērni bieži raud - ne tikai tāpēc, ka apzinās, ka ir pamesti, bet arī vecāku neizpildīto solījumu dēļ - piezvana, samusina, pasaka, ka atbrauks, bet tā arī neatbrauc. Lielākajai daļai svarīgākais ir alkohols, bet īsajos pārtraukumos skaidrā prātā nav uzņēmības vai drosmes apraudzīt savus bērnus vai mainīt dzīvi uz labu.»
LM tomēr pavērtēs
Tiesībsarga birojs (TB) sācis sava veida raganu medības, izplatot aicinājumu bijušajiem bērnunamu audzēkņiem un darbiniekiem dalīties ar informāciju. To jau piegādājuši bariņš bijušo «līkumiešu» - jaunu vīriešu, kuriem, pēc paša direktora teiktā, uz viņu esot zobs: «Esmu lēmumu pieņēmējs, diemžēl bērniem tie ne vienmēr patīk, jo neļauju pīpēt un lietot alkoholu, viņiem tiek atņemti sērkociņi, dažreiz kaut kur nepalaižu. Līkumos daudzi bērni pirmo reizi saskārās ar pienākumiem - pašaprūpi, savas vides uzkopšanu un veļas mazgāšanu. Konkrētajos jauniešos tas raisīja protestu, tāpēc viņi par mani tagad izplata apmelojumus. Tiesībsargs tos nekritiski tiražēja, uzstājoties televīzijā, bet tā nevajadzētu darīt, pirms nav pārbaudīti fakti, jo dažiem no tiem jauniešiem ir garīga atpalicība.» Diena sazinājās ar kādu bijušo Līkumu darbinieci - jaunā sieviete norādīja, ka administrācijas darbā nekādus pārkāpumus neesot novērojusi un par turienes kārtību varot teikt tikai labus vārdus.
TB izpētē konstatētās būtiskākās problēmas gan ieraugāmas jau no malas, un, kā Diena ziņoja iepriekš, tās ilgus gadus nav pamanījusi pat Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija Labklājības ministrijas (LM) paspārnē. Pirms ievietošanas bērnunamā netiek noskaidrots bērna viedoklis par viņam vēlamo ārpusģimenes aprūpes veidu, kas var būt gan audžuģimene, gan aizbildņa atrašana. Tāpat bērni tiek ievietoti bērnunamos tālu no vecāku dzīvesvietas, tā apgrūtinot saskarsmi un pārcērtot sociālos kontaktus. Kad bērnunamā pavadīts noteikts laiks, bērna atrašanās tajā netiekot pārskatīta, un par šo pretlikumīgo nolaidību atbildīgas bāriņtiesas.
Uzreiz pēc TB paziņojumiem par samilzušajām problēmām ārpusģimenes aprūpē LM aizstāvēja bērnunamu vadītājus, sakot, ka pie vainas esot nevis viņu nolaidība, bet gan pašvaldību nepietiekamais atbalsts ģimenēm ar bērniem. Tāpat arī LM norādīja, ka tās darbinieku kompetencē neesot bērnu aprūpes iestāžu vadītāju vērtēšana, tomēr vakar valdībā notikušajā starpnozaru tikšanās reizē kažoks tika mests uz otru pusi, un LM galva Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ka plānojot izvērtēt atsevišķus gadījumus un konkrētu amatpersonu atbildību. Savukārt premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) noteica: «Mums nevajag kārtējās stratēģijas, mums vajag reālus soļus.» Viens no piedāvātajiem risinājumiem ir grozījumi likumos, lai bērnam triju mēnešu laikā pēc viņa piedzimšanas vai palikšanas bez ģimenes tiktu nodrošināta jauna ģimene vai aizbildnis.