A. Bērziņa runa bija angliski un ilga aptuveni 15 minūtes, kuras laikā viņš norādīja uz vairākiem nozīmīgiem pasaules procesiem. Viņš aicināja novērtēt arābu pavasara lomu demokrātijas veicināšanā, tāpat norādīja uz ANO lomu starptautiskā miera un drošības saglabāšanā, īpaši izceļot Afganistānas jautājumu, kā arī Piedņestras, Abhāzijas, Dienvidosetijas un Kalnu Karabaha reģionu. «Šajā kontekstā nepieciešams reģionālo organizāciju darbs, lai meklētu miermīlīgus risinājumus, minētajās teritorijās būtisks ir Eiropas Savienības un EDSO darbs.» A. Bērziņš pauda satraukumu par globālās sasilšanas un veselīgas sabiedrības problēmām, kā arī akcentēja bažas par ekonomiskās krīzes pārvarēšanas grūtībām, aicinot starptautiskajai kopienai atrast ilgtspējīgus stabilizācijas mērķus. «Mana valsts, Latvija, bija to valstu starpā, kuras ekonomiskā krīze skāra ātri un spēcīgi, taču patlaban esam viena no tām valstīm, kurās manāma atkopšanās,» palepojās Latvijas Valsts prezidents un norādīja uz divām mācībām, pirmkārt, vajagot rīkoties ātri un izšķiroši, ja runa ir par taupības mēriem, otrkārt, vajagot komunicēt ar sabiedrību, ja runa ir par reformām.
A. Bērziņš runāja lēni, monotoni, uzrunu lasot no lapas, drīzāk liekot kopā vārdus nekā veidojot vienotus teikumus. «Lai gan auditorijā nebija daudz sēdošo, šādām runām ir liela nozīme, jo tās tiek tālāk publicētas un lasītas,» uzsvēra Ž. Ozoliņa, tādēļ, ja kādam rodas jautājumi par Latvijas nostāju noteiktos jautājumos, ieskatoties šādā runā, uz šādiem jautājumiem iespējams rast atbildes. Arī politologs Andris Sprūds secināja, ka runa bijusi saturiski korekta, tomēr ne pārāk interesanta. «Tie kas gulēja, tie noteikti nepamodās,» atzina A. Sprūds.
Ž. Ozoliņa uzskata, ka formas ziņā runa neesot bijusi tik spēcīga, jo A. Bērziņam līdz šim nav bijusi pieredze ar uzstāšanos lielu auditoriju priekšā. «Jāatzīst, ka šādas uzstāšanās nav pats vieglākais žanrs, un te ir jāņem vērā arī uztraukums un laika zonu maiņa,» atzina Ž. Ozoliņa.
Jautāts par Valsts prezidenta angļu valodas līmeni, politologs Andris Sprūds aicināja viņu nekritizēt, jo A. Bērziņš tikai nesen stājies amatā. «Arī Valdim Zatleram angļu valoda sākotnēji bija nedaudz ierūsējusi, bet tagad tā ir teju perfekta,» sacīja politologs un piebilda, ka mazās valstīs valodas ir jāzina, tāpēc gan ārlietu ministra, gan prezidenta, kuri ir mūsu valsts sejas, valodu prasmēm būtu jābūt augstā līmenī.
«Cilvēks runā tādā angļu valodā, kādā runāja mans tēvs, mana māte, kurai ir 98 gadi. Visi vecāka gadagājuma Amerikas latvieši šādi runā,» runu vērtēja žurnālists Juris Kaža, kurš iepriekš strādājis dažādos ārvalstu medijos. Lai gan, viņaprāt, Andrim Bērziņam esot kur augt, tomēr prezidentam līdz Latvijas galvenā komedianta lomai, ko vēl arvien ieņemot Atis Slakteris, vēl esot tālu.
A. Slakteris, kurš 2009. gadā ieņēma finanšu ministra amatu, intervijā Bloomberg Television demonstrēja visai vājas angļu valodas prasmes, tāpēc publiski pieejamais videomateriāls sabiedrībā iztaisīja plašas diskusijas par ministra valodas zināšanām un teiciens nasing spešel pat folklorizējās.