Ceturtdien notiks Pašvaldību savienības domes sēde, paredzētas arī valdes sarunas ar Finanšu ministriju, domāju, ka pēc tā situācija būs daudz skaidrāka. Ir bažas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņām - tas sastāda pašvaldību budžetu lielāko daļu. Taču situācija nav tik dramatiska, kā brīžiem par to runā, esam jau pārdzīvojuši dažādus laikus. Bija 2009. gada krīze, kad mūsu budžets samazinājās par trešdaļu. Un krīzi juta ne tikai pašvaldības - arī valsts un visi iedzīvotāji. Vairāki pēdējie un arī šis gads mums ir lai ar nelieliem, bet plusiem, un kaut gan vēl neesam sasnieguši pirmskrīzes līmeni, nākotnē raugāmies pozitīvi, ar domu, ka vismaz samazinājuma nebūs. Tas, ka pašvaldību sarunas ar valdību būs smagas, būs jānonāk pie kompromisa, droši vien ir skaidrs visiem. Vienmēr jau var gribēt vairāk - un arī vajag gribēt vairāk -, bet tas ir cits stāsts.
Kuras ir būtiskākās vajadzības, kam būtu nepieciešami papildu līdzekļi?
Pašvaldībām vajadzību ir ļoti daudz. Mēs atbildam par visu saimniecību. Lai arī infrastruktūras atjaunošanā ieguldīti struktūrfondu līdzekļi, novads ir liels, lauku teritorijās vēl daudzi ceļi ir sliktā stāvoklī. Finansējums nepieciešams arī ēku renovācijai, skolām. Un, protams, aktuāls ir ieguldījums cilvēkresursos, kas patiesībā ir vissvarīgākais.
Nākamnedēļ sākas jaunais mācību gads. Jau pieminējāt skolas - cik tās gatavas pirmajam septembrim?
Komisija ir apbraukājusi visas novada skolas gan laukos, gan pilsētā. Visas skolas jaunajam mācību gadam ir sapostas.
Nevienu nav nācies slēgt?
Mums lielākās izmaiņas ir Snēpelē - kā sākumskola tur darbojās Kuldīgas centra vidusskolas filiāle. Skolēnu trūkuma dēļ ar šo mācību gadu tur būs tikai pirmskola. Citu izmaiņu skolu tīklā šobrīd nav.
Šovasar vairākās skolās veikti samērā kapitāli remonti - remontēti veseli stāvi, kāpņutelpas, skolās izbūvēti lifti, iegādāti mācību līdzekļi, izveidotas jaunas datorklases. Domājam ne tikai par vispārizglītojošām skolām, bet arī par interešu izglītību, profesionālās ievirzes izglītību. Pašvaldība Valsts kasē nolēmusi ņemt 2,2 miljonu eiro aizņēmumu, lai pilnībā rekonstruētu Kuldīgas novada sporta skolu un tai piebūvētu peldbaseinu. Plānojam rekonstruēt arī mūzikas skolu, aprīkot tehniskās jaunrades telpas. Jau teicu, ka mums ļoti svarīgi ir cilvēkresursi, tāpēc brīvpusdienas no 1. septembra visās novada skolās būs no 1. līdz 10. klasei (ieskaitot). Pilnībā finansējam arī braukšanas izmaksas ne tikai pamatskolniekiem, kā nosaka likums, bet arī visiem vidusskolniekiem un līdzfinansējam braukšanas maksu novada robežās mūsu tehnikumu audzēkņiem. Pašvaldības uzņēmumu un iestāžu darbiniekiem visā novadā ir veselības apdrošināšana.
Cik stabils ir iedzīvotāju skaits novadā?
Līdzīgi kā visā Latvijā, iedzīvotāju skaits samazinās. Taču ir arī pozitīva tendence - pēdējā laikā ar katru gadu piedzimst vairāk bērnu. Grūti pateikt, kā būs šogad, cerams, tā turpināsies. Cilvēku skaits ir liela problēma, īpaši, ja domājam par lauku skolām. Laukos skolēnu skaits samazinās, būs liels izaicinājums turpmākajos gados, lemjot, ko darīt ar lauku skolām, jo mūsu nostāja, ka sākumskolai ir jābūt iespējami tuvu dzīvesvietai, tāpēc darīsim visu iespējamo, lai tas tā būtu. Bet situācijā, kad bērnu skaits samazinās, tas protams, nebūs vienkārši.
Kā attīstās tūrisms?
Labā tendence, ko redzam Kuldīgā, - tūristu skaits ar katru gadu acīmredzami pieaug.
Gūstat arī jūtamu labumu no tūristu pieplūduma?
Pēdējos divos gados atvērušās piecas jaunas kafejnīcas un restorāni, Kuldīgai tas ir ļoti daudz. Pilsētas centrā atjaunota viesnīca, tāpat pēdējos gados izīrēšanai kļuvuši pieejami ļoti daudzi apartamenti. Tas, protams, saistīts ar jaunām darbvietām.
Kā attīstās uzņēmējdarbība citās jomās?
Tradicionālas nozares Kuldīgas novadā ir kokapstrāde, tekstilrūpniecība, lauksaimniecība un mežsaimniecība. Runājot par kokapstrādi, daudzi piemin Vulkānu, taču tagad ir vairāki citi uzņēmumi, un, saskaitot to darbiniekus, redzam, ka strādājošo skaits ir tāds pats vai pat vēl lielāks, bet darbs ir organizēts daudz efektīvāk. Kā piemēru varu minēt SIA Vēvers, kur strādā pāri par simts cilvēkiem un ražo koka pakešu logu sagataves. Mums bija diezgan smaga pieredze ar Kurzemes finieri, kas nonāca līdz maksātnespējai, taču sadarbībā ar banku ļoti veiksmīgi šo uzņēmumu iegādājās Stiga RM un ražošana ir ne tikai atjaunota, bet arī paplašināta.
Tekstilrūpniecībā pieminams ir Kuldīgas tekstils, kas darbojas kādreizējās fabrikas Māra telpās. Kopš 2009. gada pie mums darbojas Lauma Lingerie cehs un pirms pāris gadiem darbu sāka Islandes šūšanas uzņēmuma 66 North Baltic filiāle. Mums ir arī spēcīgas zemnieku saimniecības, un īpaši priecē, ka tie ir vietējie uzņēmēji.
Un kas interesants sagaidāms nākotnē?
Ir viens sapņu projekts, ko gribam īstenot. Tas ir Kuldīgas mākslas radošais klasteris, kuru ar struktūrfondu atbalstu gribam izveidot vecās slimnīcas ēkā. Tur pulcētos radoši cilvēki, plānota arī Mākslas akadēmijas filiāle, šī klastera pakalpojumus varētu izmantot arī Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma audzēkņi, kuri mācās galdniecību un dizainu. Uzņēmējiem būtu iespējama sadarbība ar topošajiem dizaineriem, kopīgi īstenojot to ieceres. Vienvārdsakot, veidotos radoša gaisotne, kas ļoti organiski papildinātu to, kas šobrīd jau notiek Kuldīgā.