Pērn 202 472 sievietēm uz mājām tika nosūtītas uzaicinājuma vēstules apmeklēt bezmaksas dzemdes kakla vēža skrīningu. Izmeklējumu veica tikai 27,4% jeb 55 498 sievietes. Lai gan šogad pirmajā pusgadā rezultāts ir nedaudz labāks - 31,14%, pēc speciālistu domām, tas nav pietiekams. Līdzīgi ir arī ar krūts vēža profilaktiskajām pārbaudēm - pērn pakalpojumu izmantoja 34,2%, šogad - 34,4% uzaicināto sieviešu.
Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis norāda, ka tieši savlaicīgas diagnostikas trūkums ir iemesls, kāpēc apmēram 40% ļaundabīgo audzēju atklāj novēloti - 3. un 4. stadijā. Salīdzinājumā - Eiropas valstīs vēzi novēloti atklāj ap 20% pacientu. Arī Nacionālā veselības dienesta pārstāve Māra Āboliņa Dienai atzina, ka rezultāti nav tādi, kā varētu vēlēties. Dienestā gan cer, ka situācija varētu uzlaboties, jo veiktas vairākas izmaiņas. Piemēram, jau otro gadu informēt savus pacientus par skrīninga iespējām un mudināt viņus tās izmantot ir arī ģimenes ārstu uzdevums. Ārsts var redzēt gan to, vai pacients ir saņēmis uzaicinājuma vēstuli, gan to, vai pakalpojums ir izmantots. Lai gan pagaidām tas vēl nav devis būtisku rezultātu, ilgtermiņā tam būtu jāparādās, uzskata M. Āboliņa.
Ģimenes ārstu lomu uzsver arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Gunta Purkalne, kura uzskata, ka ģimenes ārstiem šim jautājumam jāpievēršas intensīvāk. Viņasprāt, vaina gan nav tikai ģimenes ārstos - arī paši pacienti nerūpējas par savu veselību. G. Purkalnes praksē bijuši gadījumi, kad pacients pat atzinis, ka ģimenes ārsts aicinājis doties uz pārbaudēm, bet tas nav izdarīts. Tāpēc jārunā par paša cilvēka atbildību par savu veselību un jāmāca tā jau kopš bērnības.
Paši ģimenes ārsti par papildu uzdevumu ir dalītās domās. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis Dienai paskaidroja, ka sistēma pēc būtības ir pareiza un atbalstāma, tomēr Latvijas situācijā grūti īstenojama. Pirmkārt, ļoti daudz cilvēku ir izbraukuši no valsts, nedzīvo deklarētajās dzīvesvietās un citu iemeslu dēļ nav sasniedzami. Līdz ar to arī ģimenes ārstam nav iespējams konkrētos cilvēkus uzrunāt. Otrkārt, trūkst administratīvo resursu, jo vairāk nekā pusei ģimenes ārstu nav otrās māsas. Valsts prasa no ārstiem pildīt kvalitātes kritērijus, bet tas ne vienmēr ir iespējams, un ārstam zūd motivācija.
Lai uzlabotu situāciju un meklētu risinājumus, kā nodrošināt lielāku skrīningu apmeklētību, Veselības ministrija (VM) pat izveidoja īpašu darba grupu. Visi ieteikumi gan vēl nav īstenoti. VM pārstāve Inese Arzova Dienai paskaidroja, ka, piemēram, ir uzlabots uzaicinājuma vēstules teksts, padarot saturu saprotamāku. Notikusi informatīvā kampaņa iedzīvotājiem Pārbaudi veselību - valsts maksā. Šī kampaņa tiks atkārtota arī rudenī. Tiek strādāts arī pie medicīniskās dokumentācijas sakārtošanas. I. Arzova piebilda - arī darba grupa secinājusi, ka ģimenes ārstus nepieciešams motivēt papildus. Jāizvērtē jautājums par iespēju izsūtīt atkārtotas uzaicinājuma vēstules, ja izmeklējums nav veikts pusgada laikā.
Iepriekš kā viens no risinājumiem tika minēta iespēja vēstules tekstu sūtīt arī krievu valodā, lai sasniegtu lielāku mērķauditorijas daļu, tomēr pret to iebilda Valsts valodas centrs, un patlaban par to vairs netiek diskutēts.