Zaļo un Zemnieku savienības līdera Brigmaņa ironiskās piezīmes par topošās valdības gaidāmā mūža īsumu ir saprotamas no partijas loģikas viedokļa. Ja zaļie zemnieki uzskata, ka ministru posteņu sadalē viņi ir piekāpušies partneriem, ka sadalījums neatspoguļo ZZS reālo ietekmi, tad, kā smejies, kaut kas jāsaka bija. Tomēr Brigmaņa atklāsmes par veiksmīgām atzīt grūti. Kaut vai tāpēc, ka tikpat labi šo piekāpšanos varēja no PR viedokļa veiksmīgi servēt kā valsts interešu stādīšanu pirmajā vietā utt.
Tomēr būtiskāk ir tas, ka šādi slēpti draudi nav godīgi pret pašas ZZS deleģētajiem ministriem nākamajā valdībā. Augulis, Dūklavs un Vējonis ir rūdīti politikas līkločos, turpretim Reizniece-Ozola un Belēvičs šajā varas līmenī ir jaunpienācēji. Un - abi ir spilgti politiķi ar lielām darbaspējām un, pieļauju, patiešām enerģiskiem nodomiem. Cik droši viņi jutīsies sava potenciāla realizēšanā, ja zinās, ka pašu partijai viņi ir tikai «pagaidu variants»?
Brigmaņa zemteksti neveicinās arī ZZS un Nacionālās apvienības (NA) sadarbību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Ja NA deleģētais ministrs apzinās, ka ZZS apņēmusies izdevīgā brīdī šo portfeli NA atņemt, var iedomāties, ar cik siltām jūtām ministrs uztvers ZZS deleģēto parlamentāro sekretāru VARAM. Var saprast ZZS pretenzijas pret Vienotību, tomēr, ja vien partija savus partnerus tālākā nākotnē neredz pavisam citā flangā (Saskaņa + No sirds Latvijai?), kāpēc - kaut no pašas ZZS interešu viedokļa - salamāties arī ar NA?
Subjektīvi liekas, ka pieredzes bagātajiem ZZS politiķiem tomēr sajukušas kopā divas lietas. Nav šaubu, ka Vienotība pārdzīvo grūtu periodu un rezultātā vēl tikai topošā valdība patiešām var pārskatāmā nākotnē krist. Tajā pašā laikā tas nenozīmē, ka ģeopolitiskā, ekonomiskā situācija nākamā gada otrajā pusē vai nogalē kļūs vieglāka un vilinošāka politisko spēku pārbīdēm. Prezidentūras pusgads patiešām būs aizvadīts, tomēr neba šie starptautiskā tēla jautājumi 2015. gadā būs Latvijai tie nozīmīgākie un smagākie. Respektīvi, nebūs tā, ka Straujumas valdība nr. 2 savāks punus un zilumus un tad būs atelpa un iespēja būt populāriem. Turklāt - vai no šiem mājieniem jāsaprot, ka kaut kad nākamgad ZZS būtu gatava uzņemties valdību vadīt? Tiešām? Vai arī tikai «dabūt» VARAM? «Sajūti atšķirību».
Tāpēc - saprotot, ka spēku samērs koalīcijā ir mainījies, saprotot, ka ir savstarpēji aizvainojumi un ambīcijas, - partijām tomēr vajadzētu spēt izveidot jauno valdību un ļaut tai strādāt bez «čurikiem». Publiski strīdēties par labākiem risinājumiem kādas problēmas risināšanā, kritizēt kolēģus - lūdzu! Atklāti, bez intrigām.