Jubilejas ar labdarības piesitienu, kuras ASV un Lielbritānijā kļuvušas īpaši populāras recesijas laikā, ļauj nošaut divus zaķus - ietaupīt laiku (viesiem) vai vietu plauktos (jubilāram) un visiem izdarīt kaut ko jēgpilnu.
Reakcija uz pārmērībām
Iemesli šodienas jubilāru altruismam droši vien ir dažādi. Ciniķi saka, ka turīgās vidusšķiras ģimenes vienkārši nevēlas savos gaumīgajos, minimālisma stilā iekārtotajos mājokļos krāt keramikas bļodas, stikla vāzes, neatvēršanai nolemtas mākslas grāmatas un citas tradicionālās dzimšanas dienas dāvanas, kuras prese dēvē par viesību grabažām. Arī viņu bērniem jau tāpat ir gana rotaļlietu, un vēl viens luminiscējošs Zvaigžņu karu zobens bērna attīstību nekādi neveicinās. Iespējams arī, ka kāds vienkārši vēlas piespraust «labdara brošu».
Taču «bezdāvanu ballīšu» piekritēju bloga birthdaywithoutpressure.org dibinātājs, Minesotas universitātes ģimenes studiju profesors Viljams Dohertijs domā, ka jaunās tendences pamatā lielākajā daļā gadījumu ir patiess altruisms, uz kuru cilvēkus pamudinājušas materiālās sabiedrības pārmērības. «Bērnu viesības pārspēj jebkuru saprāta robežu. Vidusmēra bērnam ASV ir divas līdz četras dzimšanas dienas ballītes - ar vecākiem, brāļiem un māsām, tad ar vecvecākiem un citiem radiem, tad ballīte draugiem un vēl viena klases biedriem. Bērni slīkst grabažās!» raksta V.Dohertijs. Viņš piemēram min kādu meiteni, kura dzimšanas dienā saņēmusi 55 dāvanas. Ar vecākiem vienojusies, ka atvērs tikai vienu dāvanu dienā, meitene dāvanas izsaiņojusi gandrīz divus mēnešus. Viņš norāda, ka «bezdāvanu etiķete» ASV sāk kļūt par normu. Vecāki lepni stāsta, cik daudz naudas labdarībai ir savākts bērna dzimšanas dienā. «Un nepaiet ilgs laiks, iekams tas kļūst par jaunu latiņu, kas jāsasniedz arī citiem,» konstatē profesors.
Arī britu jubilāru altruismu daļēji izraisījušas mantiskās pārmērības. Žurnāliste Rouzija Milārda The Sunday Times raksta, ka bijusi pārsteigta, uzzinot, ka viņas vecāki nevēlas zelta kāzās saņemt dāvanas. «Kādēļ tā? Dāvanas saņemt ir tik patīkami,» viņa teikusi mātei. Bet māte atbildējusi - 50 gados ir sakrāts «krietni par daudz» dāvanu un ir taču tik daudz cilvēku, kuru vajadzības ir lielākas. Rouzijas vecāku ielūguma moto bija «it's your presence, not your presents» (tava klātbūtne, nevis tavas dāvanas).
Netaustāmi labumi
Eksperti norāda, ka jaunā tendence īpaši labvēlīgi ietekmē bērnus. Pieaugušo altruismā var reizumis saskatīt liekulības vai tēla spodrināšanas pazīmes, bet bērnu gadījumā «došanas gars» ir patiess un, šo garu izkopjot, tas vēlāk pāraug noturīgā altruismā. «Mūsu pasaule ir tik ļoti centrēta uz «es»,» intervijā Tenesī štata laikrakstam The Mufreesboro Post saka slimnīcas Primary Care and Hope Clinic valdes priekšsēdētāja Leslija Atkinsa. «Ir svarīgi veicināt bērnā došanas garu. To ir grūti iemācīties, kad esi pieaudzis.»
Skeptiķi gan domā, ka «bezdāvanu ballīte» var izraisīt bērnā paliekošu rūgtumu. ASV uzvedības etiķetes eksperte žurnāliste Džūdita Mārtina, kura 200 pasaules laikrakstos publicē sleju Miss Manners, pat domā, ka bērni var izaugt par filantropijas nīdējiem, «jo tās dēļ palikuši bez dāvanām».
Taču bērnu labdarību veicinošās organizācijas Children for Children eksperti skepsi noraida, norādot, ka dzimšanas dienas, kuras izmantotas labdarībai, labvēlīgi ietekmē bērnus un viņi no tām gūst «netaustāmus labumus». Pētījumi rāda, ka bērniem, kuri uzņemas labdarības pienākumus, ir augstāks pašvērtējums, viņi ir iejūtīgāki, un viņiem ir labākas kritiskās domāšanas spējas.
Taču bērni labdarībai ir jāsagatavo. Eksperti iesaka, pirmkārt, labdarības plānus ar bērnu pārrunāt, paskaidrot, kā pietrūkst citiem un kā iespējams palīdzēt. Otrkārt, jābūt radošam - ja bērnam grūti pieņemt «bezdāvanu ballītes» ideju, viesības var pārvērst par labo darbu darbnīcu, kurā bērni, piemēram, piepilda ar vati labdarībai paredzētus lācīšus. Treškārt, svarīgi izvēlēties organizāciju, ar ko sadarbosities, un noskaidrot tās vajadzības. Visbeidzot bērnam jādod iespēja aplūkot rezultātu, citiem vārdiem, jubilārs jāņem līdzi uz dzīvnieku patversmi, kurai saziedojuši ballītes viesi.
Laionela dzimšanas dienā viesiem bija jautri, un jubilārs neizrādīja nekādas filantropijas nīdēja pazīmes. Uzsprauduši deguniem sarkanus porolona klauna degunus, bērni spēlēja sunīšus un rīkoja Lego piļu būvēšanas sacensības. Bet es, dārza stūrī baltvīnu malkodama, domāju, ko iesākt tad, kad pienāks pašas dēla viesību kārta.