Pirms PK sākšanās telantīgiem spēlētājiem bagātā Beļģijas izlase tika piepulcināta čempionāta paplašināto favorītu sarakstam. Par tās retajiem trūkumiem minēja ierobežoto izvēli uzbrucēja pozīcijā un malējo aizsargu trūkumu. Šajās pozīcijās spēlē centra aizsargi, kuri parasti ir mazliet lēnāki nekā klasiski malējie aizsargi. Spēlēs pret sev spēkos līdzīgu pretinieku tai nevajadzētu būt problēmai, kā to lieku reizi apliecināja pirmdienas spēle Vācija - Portugāle. Toties čempionāta pirmajā spēlē pret talantiem pieticīgo, bet labi disciplinēto Alžīriju ātru un tehnisku malējo aizsargu pieslēgšanās beļģiem būtu lieti noderējusi.
Šie pirms spēles pieminētie apsvērumi arī izrādījās svarīgi mača gaitā. Pašā sākumā alžīrieši visnotaļ bieži tika ar bumbu pāri laukuma centra līnijai, taču pamazām favorīte Beļģija pārņēma iniciatīvu savās rokās. Viņi krietni vairāk kontrolēja bumbu, taču pārsvarā tas viss notika nedraudīgās pozīcijās un patālu no Alžīrijas vārtiem. Turklāt saspēle notika zemā tempā, atvieglojot pastarīšiem izsekošanu līdzi bumbai.
Alžīrija spēlēja ļoti kompakti, izvietojās netālu no sava soda laukuma un laupīja pretiniekiem vietu, kur ar piespēli vai driblu varētu saasināt spēli, bet paši paļāvās uz zibenīgiem pretuzbrukumiem pa flangiem. Uz izvilka pilno lozi - 24. minūtē Rijazs Mahreds pa kreiso flangu aizmuka no sava lēnākā pretspēlētāja Tobi Alderveirelda un piespēlēja uz tālo stabu Alzīrijas līderim Sofianem Feghouli, kurš jau gatavojās izskriet aci pret aci ar beļģu vārtsargu Tibo Kurtuā, taču šo randevu izjauca otrs Beļģijas malējais aizsargs Jans Vertongens, nogāžot Feghouli. Cietušais pats arī realizēja 11 metru soda sitienu un pārtrauca alžīriešu «sausuma» periodu - viņi nebija guvuši vārtus PK finālturnīrā 537 minūtes pēc kārtas, kas ir otrs sliktākais rādītājs PK vēsturē. Līdz Bolīvijai piederošā antirekorda labošanai trūka vēl 13 minūšu.
Nonākšana iedzinējos neveicināja Beļģijas snieguma uzlabošanos. Bumba viņu rīcībā joprojām bija daudz, taču labuma no tā - praktiski nekāda. Sapratuši, ka tādā veidā «nebūs aršana», beļģi otrajā puslaikā laukumā sūtīja augumā raženo Marūni Fellaini un uzreiz palielināja centrējumu skaitu. Jau ar trešo piegājienu Fellaini izmantoja savas auguma priekšrocības un ar galvu panāca izlīdzinājumu. Desmit minūtes vēlāk pretuzbrukumā uzvaru izrāva cits uz maiņu nākušais beļģis Drīss Mertēns.
Kā lai neatgādina, ko pirms spēles teica Beļģijas galvenais treneris Marks Vilmotss?! «Kvalifikācijas ciklā pusi no mūsu uzvaras vārtiem guva spēlētāji, kas nāca uz maiņu.» Gan Fellaini, gan Mērtenss tiek uzskatīti par pamatsastāva spēlētājiem, bet šoreiz tika atstāti rezervē, kas apliecina, ka Beļģijai ir plašas sastāva rotācijas iespējas.