Tai pašā laikā Veselības ministrijas un VOAVA ierēdņu skaits ir pat palielinājies, VOAVA darbinieku algas salīdzinājumā ar pērnā gada to pašu mēnesi ir lielākas, haoss veselības aprūpes finansējumā kļuvis fundamentāls. Veselības ministrijas Komunikācijas departaments ar divām nodaļām (sabiedrisko attiecību nodaļa ir arī visās aģentūrās) sūta presei relīzes, ka ministrijā un aģentūrās notiks plašas reorganizācijas, bet tajā pašā VOAVA valda mierīga pārliecība, ka realitātē cits darbs būšot jāmeklē vien četriem darbiniekiem.
Braši kredīti un birokrāti
Patiesībā patlaban veselības budžets nonācis 2005.gada līmenī. Traģiski. Bet, ja kāds atceras 2005.gadu, gūžas Latvijā endoprotezējām, žultspūšļus un brukas operējām, slimnīcas strādāja, pacientus pieņēma kā ģimenes ārsti, tā speciālisti, vairāk vai mazāk naudas pietika gan laboratorijai, gan rentgenam. Un tieši tas bija gads, kad Gundars Bērziņš braši ņēma kredītus, lai Stradiņu slimnīcai būvētu piebūvi vairāku simtu miljonu vērtībā, tika dota zaļā gaisma Ludzas slimnīcas pabeigšanai (tā tagad jaunuzbūvēta tiek faktiski vērta ciet). Veselības ministrija togad deva kredītgarantijas arī Psihiatrijas centram Tvaika ielā, kuru tagad tās pašas ministrijas ierēdņi cer pārvietot uz Dzelzceļnieku slimnīcu. Vārdu sakot, dzīve kūsāja, un Tautas partija savās ministrijās paplašināja ierēdņu un aģentūru klerku skaitu vismaz divarpus reižu, turklāt tieši šiem darboņiem algas cēla daudz straujāk nekā ārstiem un medicīnas māsām.
Patlaban situāciju nosaka Ministru kabineta 1046 noteikumi, kurus VOAVA ar nekaunīgu rosmi labo un pielabo. Šie 1046 noteikumi ir gandrīz 1000 lappušu biezs, apzināti pretrunīgs un haotisks dokuments, kurš nosaka, cik, par ko un kādos apstākļos valsts (VOAVA) veselības aprūpes iestādei maksā par veiktu pacienta diagnostiku, ārstēšanu, rehabilitāciju, prevenciju vai manipulāciju. Nav neviena cilvēka Latvijā, kas būtu varējis šo dokumentu izlasīt no viena gala līdz otram.
Pirms vēl Baiba Rozentāle kļuva par ministri, VOAVA ierēdņi radīja labojumus 1046 MK noteikumos uz 532 lapaspusēm, un es vienkārši citēšu daļu no tiem: «1.85. Aizstāt 179.punktā vārdus «sniegšanas kopējās izmaksas» ar vārdu «tarifu»»; «1.86. Aizstāt 180.1.apakšpunktā skaitli «654,00» ar skaitli «524,00»»; «1.87. Aizstāt 180.2. apakšpunktā skaitli «392,00» ar skaitli «314,00»»; «1.88. Aizstāt 180.3. apakšpunktā skaitli «262,00» ar skaitli «210,00».»
Šādā un tabulu veidā 532 lapaspuses. Dokuments publicēts un nākamajā rītā par tā nepildīšanu VOAVA kontrolspeciālisti traucas uzlikt sodus. 1046 MK noteikumu izpildei katrai slimnīcai jāuztur desmitiem ekonomistu, grāmatvežu un juristu. 1046 noteikumi un citi līdzīgi dokumenti panākuši to, ka ārsti un citas ārstniecības personas 43-48% laika pavada, aizpildot dokumentus.
Stāsts par to, ka Veselības ministrija ir kaut ko veikusi krīzes mazināšanai, ir meli. Tik ilgi, kamēr 300 VOAVA darbinieku Cēsu ielas Barona centra lepnajās telpās par 17 latiem kvadrātmetrā nepārtraukti skaita un pārskaita santīmus, cilvēki Latvijā mirst - nesaņem ārstniecības palīdzību. Vēl pagājušajā nedēļā VOAVA kontrolspeciālists ieradās pie kādas man pazīstamas ģimenes ārstes un pusi darbadienas veica kontroli (ārā stāvēja pacientu rinda) tikai tāpēc, ka ārste bija atļāvusies pieņemt vairāk nekā 20 VOAVA noteikto pacientu dienā, nebija likusi pacientiem pierakstīties rindā uz nākamo nedēļu, bet tos bija skatījusi tad, kad tie atnākuši.
Vislielākā Latvijas traģēdija ir tā, ka katrs ierēdnis valsti skata tikai caur sava kabineta logu. Veselības ministrijas jaunievedums - daļai slimnīcu nesegt neatliekamās palīdzības sniegšanu, pārveidojot šo slimnīcu par «trešās kategorijas» iestādi, - ir vislielākais noziegums, paraugoties uz šo lēmumu no valsts kopējā sociālekonomiskā skatpunkta. Paraugoties uz karti - ministrija un VOAVA ir aizgriezusi skābekli Krāslavas, Ludzas, Balvu, Alūksnes slimnīcām - tālākajām visām pēc kārtas. Patlaban lielākais bezdarbs Latvijā ir Ludzas un Krāslavas rajonā, un šajos rajonos ir arī mazākais vidējais ienākums uz vienu iedzīvotāju. Valsts iestāžu, to skaitā ārstniecības iestāžu, slēgšana šajos novados rada ne tikai palielinātu bezdarbu un slogu uz sociālo budžetu, bet arī nepieejamību veselības pakalpojumam, jo tieši šo rajonu iedzīvotājiem nav iespējas nokļūt līdz ārstniecības iestādei piecdesmit vai simt kilometru attālumā. Kaut principiāli nevar būt iebildumu pret slimnīcu skaita samazināšanu, tas jāveic, sākot no Rīgas, kur ir ekonomiski mazākās problēmas, tai pašā laikā lielākais slimnīcu gultu skaits.
Ko darīt nekavējoties?
1.Būtiskākais īstermiņā ir pāriet uz tāmes finansēšanu visu novadu slimnīcu uzņemšanas nodaļām un intensīvās terapijas (reanimācijas) nodaļām. Lai visi tie pacienti, kuri nevar vairs samaksāt par ārsta apmeklējumu, kaut uzņemšanas nodaļā palīdzību un ārsta konsultāciju varētu saņemt bez maksas. Galvenais - nekādu bezgalīgo talonu, nekādu bezgalīgo VOAVA dokumentu, lai ārsts uzņemšanas nodaļā var strādāt, nevis pildīt nejēdzīgos formulārus.
2.Nekavējoties atjaunot galveno speciālistu dienestu. Atlaist duci nejēdzīgu ierēdņu, bet algot 12 autoritatīvus speciālistus, kas pārzina savu jomu un speciālistus visā valstī. Ministrijas ierēdņi ar apšaubāmu politologa vai sociologa diplomu nevar secināt, kurā slimnīcā ko var un ko nevar paveikt.
3.Pārvietot Veselības ministriju un tās pakļautības aģentūras no dārgajām īrētajām telpām uz ministrijai piederošo, bet mazizmantoto Diagnostikas centru. Atbilstoši Parkinsona likumiem birokrātu skaits ir proporcionāls darbavietu skaitam.
4.Pilnībā atteikties no finansējuma stacionāros atbilstoši 1046 noteikumiem - par padarīto darbu, uzticot līdzekļu sadali slimnīcu vadībai. Par visu to iedzīvotāju nāvi un ielaistajām slimībām, kas radītas ministrijas ierēdņu un VOAVA vadības absurdās politikas dēļ, juridisku atbildību prasīt no šīm personām.
Jebkurā gadījumā Latvijai jauni pārbaudījumi būs tuvāko mēnešu laikā. Vairāk nekādus aizdevumus neviens mums nesniegs - vienkārši tālab, ka neviens Latvijai nav tik vien prasījis kā samazināt izdevuma daļu budžetā, bet gan veikt struktūrreformas. Tas viss, ko Veselības ministrija līdz šim nedarīja, būs jāveic profesorei Baibai Rozentālei. Cienījamā infekciju slimību profesore lēnām būs spiesta sasiet tās lentītes, kuras fanfaru gaisotnē pārgrieza viņas partijas biedri Gundars Bērziņš, Vinets Veldre un Ivars Eglītis, atverot jaunas slimnīcas, iepērkot dārgas aparatūras, izsniedzot dāsnus kredītus slimnīcu būvei un remontiem. Pat ja šie kredīti netiks iztērēti, milzīgie korpusi netiks celti, tik un tā procenti no slimnīcu budžetiem būs jāmaksā.