Paula Beitnere
Studē arhitektūru Ķelnes Profesionālajā augstskolā Vācijā
Bērnībā no televīzijas iemācījos vācu valodu, un mani ilgi neatlaida doma, kā būtu studēt Vācijā. Lai iestātos universitāte, bija jāiet cauri lielai birokrātijai. Pie notāra jāpārtulko visi skolas dokumenti, jānokārto pietiekamu vācu valodas zināšanu tests. Lai iestātos Arhitektūras fakultātē, iepriekš bija jāiet divus mēnešus gara prakse kādā būvvietā, kā arī iestājeksāmens, kurš drīzāk bija kā piemērotības pārbaude. Apmēram vairāk par pusi studiju biedru ir vācieši, pārējie sabraukuši no visas pasaules. Lai gan darbu nemaz nemeklēju, no marta sāku strādāt universitātē, jo profesors piedāvāja strādāt dizaina institūta kartona laboratorijā. Šeit salīdzinājumā ar Latviju ir ļoti jauni profesori, ap 35-40. Viņi nav konservatīvi, bet gan ļoti motivēti, atvērti un izpalīdzīgi. Arhitektūrā ir ļoti svarīgi nebūt konservatīvam un iesprūdušam 50.-80. gadu būvniecības stilā.
Asnāte Sīmane
Studē mākslas vēsturi Parīzes Sorbonnas universitātē Francijā
Latvijā biju iestājusies LU Ekonomikas un vadības fakultātē programmā Starptautiskā ekonomika un komercdiplomātija, tomēr pēc pirmā pusgada sapratu, ka tas mani nesaista. Manu izvēli ietekmēja arī studiju līmenis un kvalitāte, kuri man nešķita pietiekami augsti. Tad sapratu, ka vēlos studēt humanitārās zinātnes, un kaut kā šķita, ka Francijā to darīt varētu būt vērtīgāk. Šeit pluss noteikti ir tas, ka izglītība ir par velti. Manā specialitātē priekšrocība ir arī tas, ka daudz no tā, ko studēju, varu apskatīt muzejos, galerijās un vispār baudīt plašu kultūras notikumu klāstu par draudzīgām cenām studentiem. Mīnuss ir dzīves dārdzība, kā arī tas, ka esmu tālu no mājām, ģimenes un draugiem. Piemēram, šovasar strādāju kempingā pie okeāna, lai iekrātu naudu nākamajam mācību gadam.
Jānis Zēgners
Studējis Eiropas vadību Vildavas Tehniskajā augstskolā Vācijā
11 gadus mācījos vidusskolā Vācijā, bet tikai pēdējo pusotru - Latvijā. Izvēlējos studijas Vācijā, jo tās izglītībai ir laba slava un mācības ir par brīvu. Berlīne ir arī ļoti lēta pilsēta, tāpēc arī pievilcīga jauniešiem. Bakalaura programmā studenti bija tikai vācieši, pārsvarā no Berlīnes vai Vācijas austrumiem. Priekšrocības ir samērā labais līmenis, lētas studijas un tas, ka dažiem profesoriem ir laba darba pieredze lielos, globālos uzņēmumos. Studiju līmenis gan varētu būt mazliet augstāks. Atzīmes ne vienmēr atspoguļo patiesās spējas. Darbu ar studijām var apvienot, jo uzņēmumi parasti ir saprotoši un studijas paliek pirmajā vietā. Tuvākajā laikā laikam būs jādzīvo ārzemēs, jo gribas strādāt globālā uzņēmumā. Latvijā tādu nav daudz. Es arī nerunāju krieviski, ko diemžēl sagaida daudzi uzņēmumi.
Linda Belaša
Studē ekonomikas un biznesa vadību Dienvidu Dānijas universitātē
Gribēju mainīt vidi un studēt ārzemēs, iepazīt jaunus cilvēkus un iegūt neizmērojamu pieredzi. Manā kursā no 30 studentiem dāņi ir tikai kādi pieci. Dāņu valoda nav obligāta un to nepieprasa, bet universitāte gan studentiem piedāvā papildus pieteikties dāņu valodas kursiem, kurus pati arī sponsorē. Pasniedzēji Dānijā ir pavisam savādāki nekā Latvijā. Viņi studentiem ir kā draugi, sarunu biedri, kas tikai stāv klases priekšā un stāsta visu ļoti nesamāksloti, saprotami un ar dzīviem piemēriem. Lielākais uzsvars tiek likts nevis uz teoriju un formulām, kā tas ir Latvijā, bet gan uz to, lai students saprastu, par ko ir runa. Es dzīvoju Sonderborgā, kas atrodas netālu no Vācijas robežas. Pilsēta ir diezgan maza, tāpēc arī darbu ir ļoti grūti atrast. Turklāt dāņi nelabprāt algo cilvēkus, kuri nerunā dāniski.
Oskars Upītis
Studē biznesa vadību Hārtfordšīras Universitātē Lielbritānijā
Izvēli studēt ārzemēs iespaidoja atalgojuma līmenis vadošajās Eiropas valstīs, universitāšu cieša sadarbība ar potenciālajiem darba devējiem, iespēja studēt svešvalodā un multikulturālā sabiedrībā, kas paplašina redzesloku. Viens no galvenajiem plusiem studijām manā universitātē ir tas, ka studijas pielāgo jaunākajām tendencēm konkrētajā sektorā. Šeit studijas tiek bāzētas uz praksi, nevis teoriju kā Latvijas Universitātē. Slodzes ziņā, iespējams, Latvija par pārspēj, savukārt gūto zināšanu, iemaņu un pieredzes ziņā mana universitāte ir pārāka. Šeit ir ļoti liels atbalsts studentiem, kuri vēlas iesaistīties dažādos projektos, ir tikai nepieciešama motivācija un gribasspēks. Nākotni nesaistu ar vienu konkrētu valsti, bet arī ne ar pastāvīgu dzīvi Latvijā, drīzāk ārzemēs.
Ieva Sulutaure
Studē komunikāciju un multimedijus Orhūsas Universitātē
Studijas Dānijā bija nejaušas, jo ar savu draudzeni devāmies uz lekciju par mācībām ārzemēs un tieši tajā brīdī arī izdomājām, ka jādodas uz Dāniju. Kad mums vajadzēja iepazīties ar kursabiedriem, biju pārsteigta, ka apmēram 40% no klases bija lietuvieši, tad apmēram 40% dāņu, latvieši bijām tikai četri tieši manā kursā. 4. semestrī dāņu studenti devās Erasmus apmaiņā, un cittautiešiem bija iespējas iegūt pieredzi praksē. Šis semestris man ļoti palīdzēja, jo strādāju kompānijā, kur veidoju un pielietoju visas zināšanas no iepriekšējiem semestriem. Kā mīnusu varbūt es nosauktu, ka nav tik daudz mājasdarbu, kas studentu pašu disciplinē.
Šeit esmu ieguvusi patstāvību un uzzinājusi daudz par citām kultūrām, ko Latvijā, dzīvojot ar vecākiem, nebūtu iemācījusies. Zinu, ka kādreiz atgriezīšos mājās, bet man vēl gribas izgaršot pasauli!