Bez nosaukuma

Tēze varētu būt pareiza, ja uzskatām, ka Eiropā ir pastiprinājušās populistiskās un nacionālistiskās partijas. Piemēram, tādas kā «īstie somi» vai mūsu pašu Nacionālā apvienība. Ja piekrītam, ka šī tendence ES dalībvalstīs pastiprinājusies, tad varētu būt, ka rodas atšķirība starp to daļu, kura ir spējusi izvairīties no nacionālisma un populisma un nodrošināt finanšu stabilitāti un citiem. Ja piekrītam, ka ES no sākta gala ir bijusi politiskās elites projekts, ka eirozona ir bijusi politiskās elites projekts, nevis biznesa elites projekts, jo eirozona bez politiskās un fiskālās savienības pastāvēt nav spējīga, tad ir jautājums, vai nepopulistiskā, nenacionālistiskā Eiropas daļa vispār vēlas tādu politisku un ekonomisku savienību. Ja tā ir, tad Lejiņa tēzei var piekrist, ja tā nav, tad nav citas argumentācijas, kas varētu runāt par labu tādai tēzei. Notikumus ziemeļu puslodē ļoti noteiks trīs vēlēšanas, kas notiks nākamgad, - vēlēšanas Krievijā, vēlēšanas Francijā un vēlēšanas ASV.

Atis Lejiņš