Ciešāku savienību veido ES «serdes valstis» Vācija, Francija, kā arī citas valstis, taču, visticamāk, ne visas eirozonas dalībvalstis. Perifērijā paliek eirozonas valstis ar sliktākiem finansiāliem rādītājiem, kā arī tās ES valstis, kas dažādu iemeslu dēļ nav gatavas pievienoties eirozonai vai arī nedemonstrē spēcīgu ekonomisko izaugsmi. «Pirmā ātruma Eiropā» iekļuvušās valstis veido spēcīgāku budžeta un arī politisko savienību, tā virzoties federatīvas Eiropas virzienā, kur lēmumi tiek pieņemti centralizēti, valstu budžetus pārskata un kontrolē Brisele, tiek izveidota vienota likumdošanas bāze.
Tajā pašā laikā eirozonas līderi vienojas par brīvprātīgu parādu restrukturēšanu, kā arī par atsevišķu banku rekapitalizāciju, lai būtu pieejami resursi ekonomikas atveseļošanai. Taču, tā kā nepietiek finansējuma to banku glābšanai, kas jau ir nonākušas nopietnās finansiālās problēmās, eirozona nonāk ilgstošā recesijā, atsevišķas valstis piedzīvo arī defoltu. Lai glābtu eirozonu, tiek pieņemti vairāki stingri ekonomiskie ierobežojumi, taču tie nepalīdz valstīm, kas nespēj segt savu ārējo parādu.
Ja problēmas eirozonā un arī pārējās ES valstīs ieilgst, Latvijas ekonomikai nav iespēju turpināt strauju izaugsmi, prognozē Latvijas Finanšu ministrija (FM) - iekšējais patēriņš joprojām saglabājas zemā līmenī un samērā liels importa īpatsvars patēriņā nozīmēs to, ka bez eksporta pieauguma ilgstošam privātā patēriņa pieaugumam nav pamata. Latvijas attiecības ar eirozonas «serdi» ir tieši atkarīgas no tā, cik Latvija ir gatava eirozonai un cik lielā mērā ir gatava ievērot visus fiskālos mērus ekonomikas atveseļošanai, ja tas notiek pēc pievienošanās eirozonai, Latvijai iespējams arī nokļūt «pirmā ātruma kompānijā».