Staņislavs Griga
Uzdevums bija gūt ātrus vārtus, un to arī izdarījām. Negribējām apstāties, taču otrajā puslaikā Latvija pārņēma iniciatīvu un neļāva mums izvērsties. Spēles otrajā pusē mēs vairs nebijām komanda, un par to man būs nopietna saruna ar spēlētājiem. Ko mēs pirms mača zinājām par Latviju? To, ka tai ir uzbrucējs, kurš negūst vārtus, un tas atviegloja mūsu uzdevumu. Taču kopumā tik daudz nedomājām par pretinieku spēli, bet gan par savējo. Tagad ir skaidrs, ka par ceļazīmi uz finālturnīru cīnīsies trīs komandas: Grieķija, Bosnija un Hercegovina, kā arī mēs. Daudz ko izšķirs nākamā spēle ar grieķiem, un mēs ticam, ka kvalificēsimies.
Jurijs Ševļakovs
Latvijas izlases galvenā trenera asistents
Zinājām, ka slovāki jau no pirmajām minūtēm metīsies uzbrukumos. Taču pilnībā izgāzām spēles pirmās desmit minūtes. Kaut ko tādu nenovēlēsi pat savam ienaidniekam. Tālāk jau bija ļoti grūti, un es esmu lepns, ka spēlētāji spēja saņemties un ne tikai neielaida trešos vārtus, bet panāca 1:2 un varēja izraut arī neizšķirtu. Pirms spēles ar Starkovu, protams, pārrunājām taktiku, konsultējāmies. Taču viņš man uzticēja vadīt šo spēli. Mača laikā nekādus norādījumus no viņa nesaņēmu un visus lēmumus pieņēmu pats. Es gribu uzsvērt, ka mēs vēl šajā ciklā par sevi atgādināsim, mēs turpinām cīņu, un Latvijas spārni nav salauzti.