LU Akadēmiskais apgāds, 2012. 439 lpp.
LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors Valdis Segliņš savā apjomīgajā pētījumā Megalīti. Pasaule. Latvija skaidro megalītu jēdzienu, apraksta visā pasaulē konstatēto megalītisko objektu un būvju veidus, reģionālās atšķirības. Kā senie cilvēki spējuši radīt megalītus - vienkārši apdarinātus milzu akmeņus vai no tiem veidotas būves - un kāpēc, vēl nav pilnībā noskaidrots. Tomēr šādu liecību pasaulē, arī Latvijā ir daudz.
Gleznu katalogs. Juris Utāns glezno un uzvar
LU Akadēmiskais apgāds, 2012.
Jura Utāna gleznās, kas redzamas katalogā, ir vērojama milzīga meistarība un enerģētika. Vīriešu akti, kas pašreiz pasaulē ir ļoti populāri. Mātes acis, politiķu portreti, atkarīgā cilvēka monstrozā smadzeņu darbība. «Kaitināt un uzbudināt gluži nav Utāna mākslas mērķis, bet gan tikai līdzeklis, kas vedina kritiski paskatīties uz apkārt notiekošo,» teic LU Akadēmiskā apgāda direktore Anna Šmite. Sastādījusi Diāna Barčevska.
Ābrams Kleckins. Kino un mūsdienu kultūras likteņi
LU Akadēmiskais apgāds, 2012. 192 lpp.
Māksla ir mūžīga, jo tā mūžīgi mainās kopā ar dzīvi gan mākslinieku darbos, gan arī lasītāju, skatītāju, klausītāju uztverē. Grāmatā par mūsdienu mākslinieciskās kultūras likteņu skatpunktu ir izraudzīts kino. Autors piedāvā pārdomas par mūsdienu kultūras likteņiem mainīgajā kultūras attīstības procesā, kas nepārtraukti veidojas visdažādāko pieeju dialogā un diskusijās. A. Kleckins aicina lasītājus nevis iesaistīties strīdos par mākslu, bet pārdomās par to.
Ilze Avotiņa. Ģimenes zelts. Gleznotājs Harijs Kārkliņš
Galerija Istaba, 2012. 240 lpp.
Grāmata, kas iznākusi par godu mākslinieka Harija Kārkliņa 85 gadu jubilejai, ietver apjomīgu viņa meitas, gleznotājas Ilzes Avotiņas pētījumu. Tajā, atspoguļojot lietišķās mākslas kopšanu rokdarbos savā dzimtā, skatīta tautas mākslas tradīciju nozīme profesionālās mākslas rašanās procesos. Grāmatā atspoguļota arī ģimenes radošā pēctecība. Bagāts ilustratīvais materiāls.
Laima Kota. Mana turku kafija
Dienas grāmata, 2012. 224 lpp.
No eiropeiskajiem ziemeļiem pārcēlusies dzīvot austrumnieciskajā Turcijā, rakstniece Laima Kota jaunajā grāmatā stāsta par saskarsmi ar šīs zemes kultūras tradīcijām, kas mudinājusi mainīt savus rietumnieciskos aizspriedumus par «baisi-viduslaicīgi-neizprotamajiem turkiem». «Dzīves laime ir saskanīgā ģimenes dzīvē, domā turcietes. Dzīves laime ir labs darbs, mīloša sieva un godam izaudzināti bērni, domā turki,» - tā autore.