Tikai pavisam neliels skaits aptaujāto nesaskata izglītības lomu panākumu gūšanā darba tirgū. Par visvēlamāko izglītību, lai atrastu labu darbu, vienlīdz daudz pilsētnieku un laucinieku (44%) uzskata profesionālo izglītību kādā pieprasītā profesijā vai nozarē. 41% pilsētnieku spriež, ka obligāts labi atalgota darba iegūšanas priekšnosacījums ir augstākā izglītība, savukārt starp laukos dzīvojošajiem tam piekrīt tikai 25%. Vēl 14% pilsētnieku un 11% laucinieku domā, ka labu darbu iespējams iegūt vien ar vidusskolas atestātu, jo svarīgākā esot iespēja gūt darba pieredzi.
Pilsētā izglītību vērtē augstāk
Iespēja mācīties skolā Japānā
Līdz 12. septembrim, aizpildot anketu www.afs.lv, vidusskolēni, kas dzimuši no 1999. gada 2. aprīļa līdz 2002. gada 1. aprīlim, var pieteikties AFS Latvija Starpkultūru programmas konkursā uz daļēju stipendiju mācībām Japānā 2016./2017. mācību gadā. Stipendija sniedz iespēju mērķtiecīgiem skolēniem doties apmaiņas gadā uz Japānu, mācīties vietējā valsts skolā un dzīvot vietējā ģimenē, baudot starpkultūru pieredzi, apgūstot valodu, iemācoties dzīvot patstāvīgi, kā arī iegūstot draugus no visas pasaules. Daļējā stipendija sedz 5900 eiro no kopējās programmas maksas, kas ir 7900 eiro.
Pētīs zinātņu doktoru karjeru
Centrālā statistikas pārvalde sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju septembrī sāks zinātņu doktoru tālākās karjeras apsekojumu. Tā mērķis ir iegūt starptautiski salīdzināmu informāciju par Latvijas zinātņu doktoru karjeras tālāko attīstību, mobilitāti un zinātnisko darbību. Kopumā tiks aptaujātas 1500 personas līdz 69 gadu vecumam visā Latvijā; pētījuma rezultāti tiks prezentēti 2017. gada septembrī. Iepriekšējais šāds apsekojums tika veikts 2009. gadā. Tas atklāja, ka no kopējā zinātņu doktoru skaita 75% veica zinātnisko darbu, augstākās izglītības institūcijās pamatdarbā akadēmiskos amatos bija 42% nodarbināto zinātnieku, 45% zinātņu doktoru ikdienas darbs bija saistīts ar jomu, kurā iegūts zinātniskais grāds.