Sabiedrības integrācijas fonda padomes priekšsēdētāja vietnieks, RSU docents
ES noteikti piedalīšos un ļoti aicinu to darīt arī visiem tiem, kuriem ir šīs pilsoņa tiesības! Pašreiz vēl nevaru pateikt, par kuru «spēku» balsošu. Ļoti grūti izlemt - šaubas, neticība, nepatika, nejūtu godprātīgu rīcību utt. Šādas grūtības nav tikai man, bet arī ģimenē, arī maniem studentiem, draugiem, radiem un citiem. Patiesībā tas ir diezgan briesmīgi.
Katra pilsoņa tiesības ir rīkoties brīvi, ne piespiesti. Pilsoņa tiesības ir balsot, bet tās nav uzspiestas. Ir jāapzinās, ka šīs tiesības ir milzīga privilēģija, nenoniecinot arī būtisko ietekmi, kas mums ir uz vēlēšanu iznākumu. Atšķirībā no politiķiem es vēlēšanas tiesības nesaistu ar pienākumu. Tā ir politiska brīvība, un, ja kāds man to vēlētos uzspiest, tā būtu tiesību ierobežošana.
Dažreiz mūsu valdības un valsts augstākie pārstāvji asi izsakās par tiem, kas uzskata, ka balsot nav vērts. Es drīzāk aicinātu, varbūt ar labu piemēru veicinātu šo aktivitāti, tomēr nekad neuzbruktu un nenosodītu. Nožēlotu - tas gan.
Faktiski varas partijas panākušas, ka cilvēks kļūst apātisks, nepolitisks, ka viņam ir pilnīgi vienalga, kas valstī notiek. Un tas ir nožēlojami, lai gan «augšas» neko nemācās. Man bieži ir pazemojoši, ka līdz ar pārējo tautu tieku turēts par muļķi, it kā es nesaprastu, kas notiek, ko vara dara un ko tā grib darīt - ka grib sabiedrību apvest ap stūri, ka smejas par mums.