Dmitrijs Petrenko
Nevar teikt, ka pavisam neeju, lai gan man šķiet, ka vienubrīd teātris bija stagnācijā. Viņi iztēlojās savu skatītāju tādu, kas grib tikai izklaidēties. Nesaku, ka tas ir slikti, bet cilvēkiem, kas grib domāt, tur nekā daudz nebija. Ņemot vērā jauno galveno režisoru, to, ka teātrī lugas iestudē, piemēram, Inese Mičule, gribas ticēt, ka teātris mainīs imidžu un cilvēki atcerēsies, ka bija tāds izcils teātris. Ceru, ka remonts būs palīdzējis, jo iepriekš varbūt arī interjers asociējās ar vecu teātri.
Marina Kosteņecka
rakstniece
Reti apmeklēju primitīvu iemeslu dēļ - man slikti ar kājām; esmu pensionāre un nevaru atļauties braukt ar taksi, bet ar sabiedrisko transportu pārvietoties grūti. Kultūras līmeni ceļu ar labām grāmatām. Kaut gan - ja mani ļoti interesētu, es arī uz Marsu vai Mēnesi dotos. Godīgi sakot, atbaida tas, ko piedāvā. Redzēju tagad jaunā Šekspīra iestudējuma reklāmu. Var jau būt, ka tas ir kas jauns un labs un es esmu vecmodīga, bet ja dzirdu sakām, ka Šekspīrs ir tikai par fizioloģiju... Tās kājas ar celulītu atbaida.
Roalds Dobrovenskis
rakstnieks
Dzīvoju Ikšķilē, tāpēc uz teātri neeju. Kādu laiku šis teātris bija viens no visinteresantākajiem, labākajiem visā Padomju Savienībā. Un ne tikai interesants. Teātris bija drošsirdīgs. Bija spēcīgi režisori, labi aktieri. Pēdējā laikā gan nebija uz to labāko pusi. Kaut kas nebija tā, kā būtu vajadzējis. Tagad ir jauns režisors, un principā mani tas interesē. Gribētos, lai atgriežas tas, kas teātrī bija labākais.