Bez nosaukuma

Ticamākais modelis patlaban izskatās līdzšinējās koalīcijas modelis. Pašlaik šī koalīcija ir guvusi tādu kā vēlētāju akceptu. Premjera un ZZS pēdējo dienu attiecības liecina, ka viņi orientējas uz koalīcijas turpināšanos. Pārsteigumi nav izslēdzami, ja ZZS no kāda cita saņem kādus pievilcīgākus piedāvājumus un risinājumus. To pilnīgi izslēgt nevar, lai gan Vienotībai noteikti būs iniciatīva. Grūti iedomāties, ka prezidents pašreizējos apstākļos kā pirmo premjera kandidātu varētu aicināt kādu citu, nevis Dombrovski.

Prioritāte ir pēc iespējas novilcināt laiku, kad iestāsies sabiedrības vilšanās jaunajā Saeimā. Jo vilšanās iestāsies agri vai vēlu, un tas ir normāli. Bet valsts attīstībai, reformām un budžeta sakārtošanai svarīgi ir, lai tas notiktu pēc iespējas vēlāk - lai sabiedrības atbalsts tam visam būtu pēc iespējas lielāks. Visi ir solījuši sliktus pārsteigumus, un cilvēki ar tiem rēķinās. Jautājums vien, vai jaunajai valdībai izdosies negatīvā ziņā pārsteigt, vai arī tas būs mērenā līmenī, ko cilvēki jau sagaida. Tas arī noteiks šīs valdības veiksmīgumu.

Ja man jautātu, vai šī koalīcija ir ideālā valsts vadītāja, tad teiktu: noteikti nē. Jo tā nav veikusi ļoti būtiskas strukturālās reformas un ministriju feodālisms faktiski ir palicis. Es drīzāk ieteiktu kaut vai tikai teorētiski, bet ļoti nopietni izvērtēt, vai Vienotība varētu veidot valdību tikai ar SC. Pirmām kārtām spēks ir dažādībā, mums arī vajag pārmaiņas, un SC bija dažas labas idejas ekonomikā. Varētu pamēģināt kaut ko pilnīgi jaunu, izmainot arī ministriju feodālismu. Nozīmīga budžeta daļa ir valsts tēriņu samazināšana. Ja nebūtu stingrās turēšanās pie ministrijām, varētu atrast daudz naudas.

Vienotības izrāviens ir drastisks - tā kā Latvijas ceļam 5. Saeimā. Bet tas vēl pats par sevi neko neliecina. Notikt var viss kaut kas. Vienotībā ir cilvēki, kas domā par koalīciju ar SC. Bet atkarīgs tas būs no tā, kādi cilvēki Saeimā iekļūs. Ja vairākums būs no Pilsoniskās savienības, tad šādas koalīcijas, visticamāk, nebūs. Kuluāros ir dzirdēts par Solvitas Āboltiņas draudzīgajām sarunām ar Andreju Klementjevu, bet vai tas daudz ko nozīmē, to mēs nezinām.

Rezultāti atbilst manai prognozei. Par Vienotības apvienības spēku var diskutēt, bet saprāts ir uzvarējis. Ceru, visvairāk balsu ieguvušie spēs vienoties un izveidot spēcīgu koalīciju, neizstumjot arī kreisāk un uz krievvalodīgajiem orientēto SC.
Par galveno visiem vajadzētu izvēlēties kopā izveidot labu, strādājošu valdību, kas pamazām varētu celt Latvijas bēdīgo ekonomisko situāciju. Vispirms vienoties par galveno - pieņemt budžetu, kas sekmētu normālu cilvēcīgu attīstību, kas nevienu nepazemotu, vai tā būtu izglītība, kultūra, veselība.

Priecājos par Vienotību, jo par šo apvienību balsoju. Nebiju tik droša par ZZS. Šobrīd visvairāk balsu ieguvušo partiju savienojums ienesīs jaunas vēsmas, nāksies iemācīties klausīties arī citādi domājošos.
Ceru, ka šī kombinācija nesīs mācību tiem, kas domāja, ka iekārtosies savās vietās. Pierādījās, ka Par labu Latviju! izlietotie līdzekļi reklāmas kampaņā neattaisnojās.

Rezultāti stipri atbilst arī manai prognozei. Šķiet, daudz nekas nemainīsies. Cilvēki izvēlējās to, kas dod drošības izjūtu. Dombrovskis asociējas ar kaut ko stabilu. Par to, ka ir bailes no ekstrēmiem, liecina Šlesera neveiksme.
Ļoti gaidu, ka mainīsies birokrātija dažādos aspektos. Līdz šim ir izteikta tendence, ka ierēdņi turas pie saviem krēsliem, izvairās no atbildības, lēmumu pieņemšanu pāradresē cits citam, notiek shēmošana.

Nevaru iedomāties, kā kopā strādās Ēlerte, Lembergs un Šķēle. Man nav lielu ilūziju. Manuprāt, arī Vienotībā dažādie politiskie spēki vienoti bija tikai līdz vēlēšanām, pēc tam neizbēgami būs kašķi. Viens labs stāsts šajās vēlēšanās ir, proti, krievvalodīgie pārstrukturējās uz SC, un zaudēja PCTVL. Daudziem šobrīd vairs nevajadzēja nonākt atkal pie bļodas.

Cilvēki jūtas nospiesti, daudzi nevienam vairs netic, bet vēlēšanas pierādīja, ka cerība mirst pēdējā. Latvija mums ir tikai viena. Uzticētais jādara godīgi, jo godīgums atmaksājas. Politiķiem būtu jāstrādā tautas labā, vēlētāju uzticību nedrīkstētu pievilt. Viss atkarīgs, kā strādā. Cilvēki dažkārt tic arī brīnumam, piemēram, cer, ka Lembergs paveiks brīnumu. Šlesers zaudēja, un viņam tika apgriezti spārni. Iespējams, viņa kļūda bija, ka apvienojās ar Šķēli.

Vēlēšanas jau ekonomisko stāvokli būtiski tūlīt nemainīs, bet psiholoģiskais moments tautā un ieguldītājos varētu būt ļoti svarīgs. Mani radi laukos saka īsi un kodolīgi: «Naudas mums nebija treknajos gados un nav arī tagad. Kas par krīzi?» Ir iespējams, ka līdzšinējo orientāciju uz rietumiem jaunā valdība varētu krasi mainīt, ja ienāk koalīcija, kas izteikti skatās uz austrumiem. Man šķiet samērā muļķīgi, ja kandidāti apsola radīt, piemēram, 50 tūkstošus darbvietu Rīgā. Vai tad politiķi pārvalda kādas darbvietas? Taču ne, tās rada uzņēmējdarbība.

Sevišķus pārsteigumus man personīgi vēlēšanas nesagādāja. Tagad galvenais būtu tikt skaidrībā, kas mūs sagaida nākamgad - kādi būs nodokļi. Tātad budžeta izstrāde ir prioritāte.

Vēlēšanu labā ziņa ir tāda, ka uz mūsu sociologiem var paļauties, jo iznākums bija prognozēts diezgan labi. Iepriecina arī iedzīvotāju aktivitāte un spēja fokusēties uz partiju konsolidāciju. Nākotnē mums ir paredzamas spēcīgākas partijas Saeimā un arī spēcīgāka koalīcija. Ekonomiskā situācija neļāva biznesam uz visu noskatīties no malas, tāpēc vēlēšanās aktīvi iesaistījās tik daudz uzņēmēju. Tas norāda arī uz to, ka pašreizējais «stagnācijas kurss» neapmierina biznesa sabiedrību. Ja tā turpināsies, arī 32% ēnu ekonomikas nemazināsies.

Priecē, ka pesimistiskās prognozes, kas sabiedrībā bija jūtamas vēl pirms pusgada, tomēr nav notikušas. Sabiedrība ir aktivizējusies un piedalījusies. Kaut pašreizējā valdība nešķita sevišķi populāra daudzu lēmumu dēļ, vēlēšanu balsojums pierāda, ka sabiedrība tomēr tos saprot un ir gatava valdību atbalstīt. Bet tad droši vien arī ar skaļi neizteiktu nosacījumu, ka valdība izpratīs sabiedrības vēlmes un cerības. Šis balsojums ir arī kā handikaps. Ja nepopulārie lēmumi tādā pašā garā turpināsies, tad baidos, ka tik vienkārši tas varētu arī nebeigties.

Visticamāk, valdību vadīs Dombrovskis. Attiecīgi palikt varētu liela daļa no bijušajiem ministriem, arī Jānis Dūklavs kā lauksaimniecības ministrs. ZZS ir bijis nopietns koalīcijas partneris, un lauksaimniecības jautājumi varētu tikt risināti diezgan sekmīgi. Protams, lauksaimniecība, tāpat kā viss pārējais, līdz ar krīzi ir sliktā stāvoklī. Jauni nodokļi slikti atsauktos arī uz mūsu nozari. Bet visumā situācija ir skaidra un prognozējama ar to, ka koalīcija, kas, visticamāk, izveidosies, ir pazīstama un ar jau zināmu stilu. Populisti to un šo to citu pašlaik nespēs realizēt.

Valdībai jāpavēršas ar seju pret uzņēmējiem, lai atbalstītu un veicinātu uzņēmējdarbību. Valdībai ir jānāk pretim uzņēmējiem ar nodokļu atvieglojumiem. Sagaidu no jaunās valdības operativitāti, lai lēmumi tiktu pieņemti ātri un nevilcinoties.