Taču visvairāk grēko maksas autostāvvietās, kur tie cilvēki, kas sēž būdiņā, neprot latviešu valodā ne vietu ierādīt, ne norēķināties. Man pirms vairākiem gadiem lidostā viens un tas pats vīriņš gadījās ar gada starpību. Pirmajā reizē viņš mēģināja ar mani pat vāciski sarunāties, tikai ne latviski, un gada laikā nebija ticis valodas zināšanās uz priekšu ne par «kapeiku». Otri grēkotāji ir taksisti. Man bijis gadījums, ka sieviete taksometra vadītāja piekrītoši paklana galvu, ka zina adresi, kurp mani vest. Tad, sākot braukt, iztaujā krieviski, bet manu latviešu valodā nosaukto adresi un paskaidrojumus, kur jābrauc, tā arī nesaprot. Tā nu viņai nācās Čaka ielas krustojumā konsultēties ar citiem kolēģiem, līdz uzradās kāds, kurš mani saprata, un man nācās šajā ielas krustojumā pārsēsties pie viņa. Pārzinu gan dzimto latviešu, gan krievu, gan angļu valodu. Šie cilvēki varētu būt laipni gaidīti viesi manās mājās vai citur - es runātu viņu valodā. Taču apkalpošanu šajā valstī pieprasu savā dzimtajā valodā! Ja neproti - tātad ej darīt darbu, kur valodas zināšanu nevajag!
Zigmārs Brunavs