Latvijā lauki nīkuļo, un uz jautājumu, ko darīt, atbilde varētu būt tāda pati kā pirms 93 gadiem, kad nodibināja neatkarīgu Latvijas valsti un lauki bija izpostīti. Mūsdienās Latvijai vajadzētu panākt, lai visa iespējamā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu apstrādāta. Ievērojami pieaugtu lauksaimniecības ražotā produkcija, kuru varētu piegādāt pasaules tirgiem.
90. gados zemes reformas rezultātā zemi atdeva bijušajiem īpašniekiem vai to pēcnācējiem, daudzi no tiem vairs negrib vai nevar zemi apstrādāt. Tāpēc ievērojami jāpalielina nodoklis par neapstrādāto zemi, lai ekonomiski neizdevīgi būtu neapstrādātu zemi turēt īpašumā. Zemi nedrīkstētu pārdot ārzemniekiem un nepilsoņiem, izņemot atsevišķus gadījumus.
Lauksaimniecība Latvijā varētu attīstīties, vairojot tradicionālo graudkopību un lopkopību, augļkopību, audzējot likvidētās kultūras - linus un cukurbietes, kā arī attīstot netradicionālās nozares: kaņepju audzēšanu, dzērveņu audzēšanu purvos utt. Jāuzceļ jauna cukura fabrika.
Daudz plašākai vajadzētu būt kūdras ieguvei purvos un pārstrādei mēslojumā, kas ir pieprasīta eksportprece Eiropā. Lai sekmētu lauksaimniecības attīstību, valstij vajadzētu pabalstīt jaunsaimniecību rašanos un darbību.
Vajadzētu aicināt atgriezties Latvijā jaunus cilvēkus, kuri aizbraukuši darba meklējumos Īrijā, Anglijā un citur un kuri gribētu veidot savu lauku saimniecību Latvijā.
Juris Ķigurs