Daudzi no tiem, ar kuriem kopā sākām aktīvu sabiedrisko darbību, vēl šodien ir kopā un dara, ko var, lai vecie cilvēki savu dzīvi vadītu pilnvērtīgāk un cits citam palīdzētu grūtā brīdī. Neesam skaitījušas, bet laiks nav bijis zemē nosviests, lai gan, kā bijušas, tā esam arvien to pensionāru statusā, kuri dzīvo zem iztikas minimuma. Sevi par nabagiem neuzskatām, jo spējam vēl citiem ko dot. Biruta Jemeļjanova, Jēkabpils pensionāru apvienības Sasaiste priekšsēdētāja
Bez nosaukuma
Pensijā 1990. gadā aizgāju ne jau tāpēc, ka gribētos atpūsties pēc vairāk nekā 40 darba gadiem, vienkārši vairs nebija darbavietu. Bērni bija uzauguši un kļuvuši patstāvīgi. Protams, darba mājās netrūka - bija neliels sakņu un augļu dārziņš. Tomēr tam vien veltīt laiku nevēlējos un nevarēju, jo sākās trauksmainas dienas par Latvijas neatkarības atgūšanu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.