Iniciatīva par jaunajiem grozījumiem nākusi no Saeimas Bērnu un jaunatnes lietu apakškomisijas. «Gribējām vērst uzmanību tikai uz to bezdarbnieku mērķa grupu, kas ir jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem. Nekādā gadījumā tas neattiecas uz pilngadību sasniegušiem bezdarbniekiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ nav pamatizglītības,» saka Dace Reinika (ZZS), apakškomisijas priekšsēdētāja. Viņa piebilst - valsts mērķis ir nodrošināt, ka jaunieši iegūst vismaz pamatizglītību un tad nonāk darba tirgū, nevis veicināt mazkvalificēta darbaspēka parādīšanos darba tirgū no 15 gadu vecuma. Šobrīd Latvijā esot vairāk nekā 3000 jauniešu vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kuri ieguvuši bezdarbnieka statusu, «un daļai nav pamatizglītības». Arī LM pārstāve Elīna Heidere norāda - galvenais grozījumu mērķis ir motivēt jauniešus pabeigt skolu, nevis papildināt bezdarbnieku rindas. Bezdarbnieku pabalstu gan jaunieši var saņemt tikai tad, ja strādājuši vismaz deviņus mēnešus.
Tiesa, skaidri nav zināms, uz cik daudziem jauniešiem plānotās izmaiņas attiecas. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijā ir dati, ka iepriekšējā mācību gadā skolu sekmīgi pabeidza 21 494 jeb 93,6% no visiem 9. klases skolēniem. Cik no atlikušajiem 6,3% skolu vairs neapmeklē, cik mācības turpina, nav zināms. Pēc likuma pamatizglītības ieguve vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecumam ir obligāta, nevienu audzēkni no skolas nevar izslēgt. Nodarbinātības valsts aģentūrai nav datu, cik no bezdarbniekos reģistrētajiem jauniešiem ir pamatizglītība.
«Nu ko - ja jaunieši, kas kādu laiku pastrādājuši, pazaudēs darbu un nevarēs oficiāli kļūt par bezdarbniekiem, viņi brauks strādāt uz ārzemēm, kur nekādu izglītību neprasa,» par ieceri saka Ieva (20), kura pati pirms četriem gadiem palika 9. klasē un skolu vēl nav pabeigusi. Bezdarbniekos gan viņa nav stājusies, jo nav strādājusi deviņus mēnešus. Sasniegusi pilngadību, viņa braukusi uz Lielbritāniju strādāt fabrikā pie konveijera. Līdz 7. klasei Ieva mācībās bija izcilniece. Taču 9. klasē sapinusies ar «nepareizajiem cilvēkiem», kas vilinājuši ar savu dzīvesveidu - stundu laikā gājuši sēdēt «pie dambja». «Mēs pat nedzērām, tas galvenais jau bija - neiet uz skolu,» viņa atceras. Māti Ieva tolaik diemžēl neesot klausījusi. Bijis vēl viens bastošanas iemesls - klases audzinātāja klasē izplatījusi nepatiesas baumas, ka Ieva esot stāvoklī. Kad viņa mācības pabeigs, jauniete nezina, jo šobrīd ģimenei ir ļoti lielas materiālas problēmas, tāpēc viņai jāmeklē darbs.