Pretēji uzskata cits sociāli liberālās SCP biedrs Aleksejs Loskutovs, viņaprāt, ar vienas partijas veidošanu uz _Vienotības_ bāzes steigties nevajag, jo partijām ir arī ideoloģiskas atšķirības. Taču _Vienotībā_ apvienošanās process ir sācies, un Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa teikusi, ka tas nav pagriežams atpakaļ. Partijas dibināšanas kongress ir paredzēts nākamā gada vasaras sākumā.
Vienotība savu izvēli jau bija izdarījusi pirms Valsts prezidenta Valda Zatlera uzrunas 10. Saeimas pirmajā sēdē 2. oktobrī, kad prezidents aicināja: «Partijām ir jāapvienojas ne vien formālā sarakstā, bet jākļūst vienotām savos mērķos un programmu saturā. Apvienībām jāpārtop spēcīgās partijās, kuras apvieno līdzīgi domājošos un sadarboties spējīgus patiesus līdzgaitniekus un domubiedrus.» Taču neviena cita Saeimā ievēlētā apvienība vēl nav gatava atsaukties šim mudinājumam.
Viens no Par labu Latviju! līderiem Ainārs Šlesers domā, ka konsolidācija nav domāta ne PLL, ne ZZS, bet gan «Vienotībai, kas sabruks, ja nekļūs par partiju». Viņš uzskata, ka lielā konsolidācija sāksies pēc pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā, bet līdz tam Tautas partija un LPP/LC neplānojot dibināt partiju uz PLL bāzes. Arī TP līderis Andris Šķēle nebija noskaņots steigties. Savukārt ZZS veidojošās partijas kopā strādā jau astoņus gadus un negatavojas veidot vienotu partiju. Atšķirībā no Vienotības ZZS nav tik šķirta lēmumu pieņemšanā, lai gan šīs valdības veidošanas laikā jau ir parādījies Latvijai un Ventspilij atšķirīgais viedoklis.
Vienotību veidojošajām partijām katrai ir sava valde, dome un vēl apvienības valde. Tas nozīmē ikviena būtiska lēmuma apstiprināšanu visās šajās lēmējinstitūcijās. Tas ar laiku varētu paralizēt arī valdības darbu. Jau koalīcijas veidošanas laikā bija jūtams, ka uz lēmumu pieņemšanu savu iespaidu atstāja tas, ka premjers Valdis Dombrovskis, kuram pat Satversmē noteiktas tiesības sacīt galavārdu ministru kandidātu izvēlē, nav ne partijas, ne apvienības līderis. Viņam bija jārēķinās ar vēl triju partiju vadītājiem S. Āboltiņu (JL), Ģirtu Valdi Kristovski (PS), kurš ir arī Vienotības vadītājs, un SCP priekšsēdi Aigaru Štokenbergu. Pārējo politisko spēku kolēģi ir atzinuši - citās partijās ir skaidrs, ar ko runāt, turpretim Vienotībā esot jārunā ar vismaz pieciem cilvēkiem, lai noskaidrotu tās viedokli vai nodotu apvienībai kādu vēstījumu.
Ja SCP, kurai Vienotības frakcijā ir tikai seši deputāti, nebūtu izmantojusi savas veto tiesības un nobloķējusi Visu Latvijai!-TB/LNNK iesaistīšanu valdībā, jautājums par triju politisko spēku apvienošanos vienā partijā, iespējams, netiktu steidzināts. Taču tas nav vienīgais iemesls. Vēlētājs bija balsojis par Vienotību kā vienotu spēku, bet valdības veidošanā sākās amatu dalīšana apvienībā pēc kvotu principa, nomainot savējos ministrus tikai tāpēc, ka postenis pienācās citai partijai. Tiesa, runas par nepieciešamību aktivizēt partijas veidošanu pastiprinājās jau pirms vēlēšanām, kad Sandra Kalniete (PS) un S. Āboltiņa (JL) vēstulēs balsotājiem aicināja vēlēšanās īpaši atbalstīt katra savus partijas biedrus.
«Nav pareizi, ka divi vai četri cilvēki var turēt gūstā veselu organizāciju, tāpēc ir jāveido vienota partija,» Dienai atzina arī bijušais JL līderis Krišjānis Kariņš. Tam neiebilst ne JL, kas vēlas uzņemties iniciatora lomu, ne Pilsoniskā savienība, kuras valdes loceklis Arvils Ašeradens arī noskaņots tuvākajā pusgadā nodoties partiju apvienošanas darbam, par piemēru minot kolēģus Igaunijā, kur partijā ir 7000 biedru. «Tas ir fundamentāls jautājums - lielas partijas, kas sarunājas ar saviem vēlētājiem. Būvēt lielas partijas nozīmē konsolidēt sabiedrību,» teica A. Ašeradens. Viņš kā tuvāko uzdevumu redzot reģionālo konferenču rīkošanu, jo nevarot būt tā, ka partiju biedri uzdodot tādus pašus jautājumus kā vēlētāji. JL valdes loceklis, ekonomikas ministrs Artis Kampars uzsvēra, ka runa ir par partiju demokrātijas procesu kopumā - tas esot milzīgs izaicinājums izveidot lielu partiju, bet to apvienošanās ir vienīgais ceļš, lai šo sistēmu sakārtotu. Jaunā 10. Saeima ir pirmā pēc neatkarības atjaunošanas, kurā ir iekļuvuši tikai pieci politiskie spēki, bet tajā ir ievēlēti deputāti no 15 partijām, kuru vidū ir arī vairākas reģionālās organizācijas.