Labklājības ministrija (LM) jau tagad sākusi īstenot Jauniešu garantijas programmu, kuras nolūks ir palīdzēt jauniešiem iekļauties darba tirgū vai atgriezties mācīties. Labklājības ministrijas preses sekretāre Marika Kupče Dienai norāda, ka šī projekta mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kas nestrādā, nemācās un neapgūst arodu. M. Kupče norāda, ka saskaņā ar Eurostat datiem Latvijā pēdējos gados bezdarbnieku skaits šajā grupā pieaug. 2008. gadā tie bija 11,4% , 2012. gadā - 14,9%. Visaugstākais šīs vecuma kategorijas darba meklētāju īpatsvars ir Latgalē. Ja pārējos reģionos bezdarbs samazinās, tad Latgalē tas pieaug, statistikā radot lejupslīdi visai valstij.
Daugavpils novada domes pārstāve Marta Kive pauž gandarījumu par gaidāmo atbalstu, norādot, ka līdz šim jauniešu bezdarba mazināšanā ES fondu līdzekļi piesaistīti netika. Jauniešu garantijas programma Daugavpils novadā sāksies martā. «Mēs kā novada dome centīsimies jauniešus motivēt. Rīkosim speciālu semināru, lai viņiem skaidrotu, kā var iesaistīties šajā programmā. Kā jau Latgales reģionā, šis skaitlis ir ievērojams, bet mēs aktīvi mēģinām informēt par dažādiem atbalsta pasākumiem,» skaidro M. Kive un bilst, ka vasarā dome par novada līdzekļiem darba tirgū cenšas iesaistīt skolēnus.
Kā norāda LM, šogad programmā varētu piedalīties aptuveni astoņi tūkstoši jauniešu. «Patlaban viens no lielākajiem izaicinājumiem ir spēt uzrunāt tos pasīvos jauniešus, kas nemācās, nestrādā un nav reģistrēti kā bezdarbnieki. Lai gan pirms gada Latvija bija to piecu ES dalībvalstu vidū, kur reģistrētā bezdarba rādītāji jauniešu vidū bija vieni no augstākajiem - 28%, 2013. gadā situācija ir nedaudz uzlabojusies un kopumā šis rādītājs varētu būt 23,4%,» atklāj M. Kupče.
Labklājības ministrijas kūrētā programma nav vienīgā, ar ko paredzēts sniegt atbalstu jauniešu nodarbinātībai. Līdzīgas ir arī atsevišķām citām ministrijām. Par fonda naudu tieši šajā sektorā liela cīņa nav notikusi, jo, kā Dienai norāda Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis, bezdarbs jauniešu vidū bijusi viena no prioritātēm visā ES.
Lielāka cīņa gan bijusi par finansējumu ceļiem. Tagad zināms, ka transporta infrastruktūrai paredzēti gandrīz 235,5 miljoni eiro no Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem, kā arī 924,3 miljoni eiro Kohēzijas fonda naudas. Tie ir 26% no kopējā Latvijai piešķirtā finansējuma. 12% paredzēts ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā, tikpat - vides aizsardzībā. Pētniecībai, inovācijām un tenoloģiju attīstībai plānots novirzīt 11%, par procentu mazāk ieguldīs nabadzības apkarošanā.
Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards īpašā konferencē žurnālistiem norādīja, ka līdzekļu apguvē «ir veidota integrēta pieeja, lai fondu ieguldījums sniegtu labumu un sasniegtu gaidīto rezultātu».
Ministrijai līdz februāra beigām apstiprinātā programma būs jāiesniedz EK. Par to sarunas varētu noslēgties pavasarī.