Uzbrukums žurnālistam viņa profesijas dēļ ir brutāls noziegums, kas liecina par pašu preses brīvību ierobežojošo spēku bezpalīdzību. Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva publiskais nosodījums ir mēģinājums kaut nedaudz glābt Krievijas prestižu, cenšoties mazināt oponentu argumentus. Šis nav pirmais dažādu Krievijas prezidentu solījums atrast un sodīt ne tikai nozieguma izpildītājus, bet arī pasūtītājus, tomēr pilnvērtīga rezultāta tiem līdz šim nav bijis. 2010. gada 1. martā noilgums iestājās TV žurnālista Vladislava Ļistjeva slepkavības lietā. Kremļa kritiķes Annas Poļitkovskas lietā ir aizturēti vairāki čečeni, tomēr izmeklēšanas tuneļa galā gaisma vēl nav redzama.
Reāls solis, kas nodemonstrētu Krievijas varas pārstāvju patiesu vēlmi atbalstīt žurnālistus, būtu likumprojekta pieņemšana Valsts Domē, kas palielinātu sodus par noziegumiem pret žurnālistiem, kā to ierosinājuši Domes Informācijas politikas komitejas deputāti.