«Daudz gadu pagājis, kopš pēdējo reizi Latvijas komanda slēpoja visiem pa priekšu,» bijušais biatlonists un federācijas darbinieks Gundars Upenieks veldzējās nostalģiskās atmiņās. «Pats par sevi saprotams, ka šaušana bija panākuma atslēga. Ticu, ka pie apstākļu sakritības nākotnē var startēt arī labāk, taču - kad un vai tas būs - tā jau būtu zīlēšana kafijas biezumos.»
Labo toni uzdeva Edgars Piksons, kurš galvenokārt turējās līderu pulkā. Piksons guļus un stāvus šaušanā izmantoja pa vienai rezerves patronai un savu posmu beidza sestais, 22 sekundes pēc līdera. Otrajā posmā Ilmārs Bricis izlasi pacēla sen nebijušos augstumos. Šaudams ar izcilu precizitāti, Ilmārs pēc otrās ugunslīnijas šautuvi atstāja līdera godā jau ar vairāk nekā 10 sekunžu pārsvaru. Savu posmu viņš beidza kā uzvarētājs, saviļņojumā triekdams dūri pret debesīm.
Lai gan Dumbris noslīdēja uz sesto vietu ar nepilnu divu minūšu (1:40) deficītu, bet Lībietis - vēl pozīciju zemāk, abi «lauvu» barā neapjuka.
Pēdējo reizi labāko septiņniekā Latvijas kvartets finišēja 2003.gadā Pasaules kausa posmā Kontiolahti. Sešniekā nav būts kopš 2001.gada sacensībām Antholcā.