To piešķir Bila un Melindas Geitsu fonds (BMGF) sadarbībā ar EIFL - starptautisku bezpeļņas organizāciju, kuras darbības mērķis ir veicināt bibliotēku attīstību pasaulē. Projektus izstrādājuši 12 bibliotekāru, kuriem rudenī bija iespēja piedalīties BMGF un Mortensona centra (Ilinoisa, ASV) kopīgi rīkotajā apmācību un pieredzes apmaiņas programmā Amerikas Savienotajās Valstīs. Projektu sagatavošana tika sākta apmācību programmas laikā, bet līdz galam izstrādāti un iesniegti EIFL jau pēc atgriešanās Latvijā.
Brīvprātīgo radošais darbs
«Būdams ASV, sapratu, ka mēs, Latvijas bibliotekāri, neesam sliktāki, esam vienā līmenī, gandrīz pat labāki. Protams, guvu arī idejas, ko turpmākajā darbā varēs izmantot,» atzīst Mārtiņš Lagzdons, Kursīšu bibliotēkas - informācijas centra vadītājs, kurš realizēs projektu 3i - ieraugi, iekadrē, ievieto. Viņš ir arī viens no retajiem vīriešiem, kas ir profesionāls maģistrs bibliotēkas un informācijas zinātnē. Aizokeāna valstī kolēģus vīriešus sastapis krietni vairāk nekā Latvijā, viņaprāt, tas tāpēc, ka pie mums joprojām valda stereotipi pieņēmumi par bibliotekāra darbu. Bibliotēku zinātne māca vispusīgi strādāt ar informāciju, interneta resursiem, ar cilvēkiem. ASV vīrieši vairāk apkalpo jaunās tehnoloģijas, bet Mārtiņš stāsta, ka viņu interesē visas šī darba nianses, patīk saviem bibliotēkas lietotājiem organizēt arī dažādus pasākumus, konkursus un nodarbības.
Tā kā lielākajā daļā Latvijas bibliotēku strādā tikai viens bibliotekārs, tad problēma ir cilvēkresursu trūkums. ASV izplatīta brīvprātīgo iesaistīšanās, arī nepilnas slodzes nodarbinātie. M. Lagzdonam visbiežāk palīgā nākot māsas meitas, bet ASV idejiski iesākts un Latvijā tiks turpināts projekts, lai arvien vairāk vietējos iedzīvotājus iesaistītu novadpētniecības materiālu veidošanā. «Piesakoties projektam, aprakstīju ideju par to, kā bibliotēku padarīt par jauno mediju radošo centru, iesaistīt pagastā dzīvojošos filmēt video, fotografēt, fiksēt cilvēku mutvārdu atmiņas par šo vietu, par laiku, kurā dzīvojam,» atklāj Mārtiņš. Viņš pārliecināts, ka noteikti kāds kļūs par brīvprātīgo palīgu un, piemēram, izveidos foto akciju «Viena diena mūsu veikalā». M. Lagzdons šobrīd jau digitālā veidā apstrādā novadpētniecības materiālus par Kursīšu pagastu, lai tālāk informāciju ievadītu elektroniskajā katalogā.
Mārtiņš novērojis, ka ASV ļoti daudz strādā ar bērniem, lai viņus radinātu lasīt, jo pieprasītāki par grāmatām ir DVD un diski ar informatīviem materiāliem, filmām un mūziku.
Var stiprināt ģimeni
Strenču novada Jērcēnu pagasta bibliotēkas - informācijas centra vadītāja Ilvija Ķimse un Alojas novada Staiceles pilsētas bibliotēkas vadītāja Anita Strokša savam projektam Photovoice stiprina ģimeni un aktivizē sabiedrību iedvesmu guva tieši ASV.
«Kad noklausījāmies ļoti interesantu Martina Volskes stāstījumu par mobilajām tehnoloģijām un PhotoVoice metodi, sapratu, ka tas ir tas, ko man vajag, lai realizētu ideju, kā bibliotēka var stiprināt ģimeni,» stāsta Anita. 12 Latvijas bibliotekāru šobrīd sadalījušies trīs domubiedru grupās ar līdzīgām iecerēm. Anita un Ilvija ir vienā komandā un skaidro, ka vēlas, lai cilvēki iesaistās sava pagasta un novada dzīves veidošanā un galvenais, lai to darītu visa ģimene kopā. Ilvija atklāj no ārzemju kolēģiem aizgūto ideju, proti, lieli un mazi fotografē, filmē, dokumentējot, viņuprāt, ko peļamu, problēmsituācijas vai tieši otrādi - ievērības cienīgu, labo darbu rezultātus. Pēc tam par fiksēto bibliotēkā tiek organizēta domu apmaiņa, iesaistot gan iedzīvotājus, gan pašvaldības pārstāvjus. Finansējums ļaus iegādāties nepieciešamo aparatūru.
«ASV vairāk ir attīstītas tehnoloģijas, bet citādi Latvijas bibliotēku sistēma ir ļoti profesionālā līmenī, un to sekmējis arī valsts atbalsts,» secina A. Strokša. Bibliotekāre novērojusi, ka tur sarežģītas lietas dara vienkārši, piemēram, bibliotēkas apmeklētājus uzskaita ar infrasarkano staru. Bibliotēku attīstībā iesaistās ļoti daudz ziedotāju, cilvēki lepojas un viņus godina, ja palīdzējuši bibliotēkai. «ASV ļoti lielu akcentu liek uz dzimtu izpēti, dzimtas koku izveidi, bibliotēkās tiek vākti arhīvu materiālu par apkārtnē dzīvojošām dzimtām. Urbanas bibliotēkā pārliecinājāmies, ka ikviens var atrast ziņas par saviem tuviniekiem,» stāsta Anita. Ilinoisas Bibliotēku asociācijas ikgadējā konferencē Čikāgā vienlaikus arī neskaitāmas firmas prezentējušas izstrādājumus, kurus var izmantot bibliotēku darbā. Vieni piedāvājuši, ka dzimtas koku var izveidot kā puzli. Ģimeņu stiprināšanā arī tā ir aizgūstama ideja.
Līdzīgi kā Latvijā, arī tur bibliotēkas ir socializēšanās vieta, kur cilvēki atnāk ne tikai pēc grāmatām vai pasērfot internetā, bet lai satiktos, parunātu, lūgtu padomu, tikai atšķiras daži vērtību kritēriji. Kā teikuši ASV kolēģi - bibliotekāru darbs finansiāli tiek novērtēts augstāk nekā skolotāja, taču ne arhitekta līmenī.