Saskaņā ar šo scenāriju talonus nāktos izmantot, ja valsts kasē pietrūktu naudas, līdzīgi kā 90.gadu sākumā piedzīvojām preču deficītu. Tos izsniegtu kā naudas aizstājējus, ko mainīt pret precēm. Kad valsts kasē ieplūstu nauda, šos talonus dzēstu.
Tad regulētu arī cenas
Taču tad vairs nebūtu tālu finanšu sistēmas un ekonomikas sabrukums, brīdina eksperti. Kā skaidro Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds, surogātnaudas ieviešana būtu galējs risinājums, jo vilktu līdzi cenu regulēšanu. Tāpēc šī normālā ekonomikā neizmantotā sistēma neesot uztverama kā nopietns ierosinājums, bet «ierēdņu pabaidīšana, lai nevelk garumā reformas».
Pērn decembrī panāktā vienošanās ar Eiropas Komisiju (EK) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) šogad paredzēja budžeta deficītu 5% no iekšzemes kopprodukta (IK), stingri mazinot budžeta izdevumus. Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ šogad aprīlī panākta nerakstīta vienošanās, ka budžeta deficītu varētu palielināt līdz 7% IK, kas nozīmētu mazāku izdevumu samazinājumu. Taču tas kopā ar ekonomikas sildīšanu ir vienīgais ceļš, kā tautsaimniecībai atkal nostāties uz kājām, norāda LB.
Budžeta sakārtošana ievelkas, un deficīts ir tuvu 11% IK. Tas palielina risku, ka starptautiskie aizdevēji nākamo aizdevuma daļu gada otrajā pusē nepiešķirtu. Tad budžetā var pietrūkt naudas, kuru nāksies aizstāt. I.Rimšēvičs uzsver, ka valdībai jāpabeidz budžeta izdevumu samazināšana, tad nebūs vajadzības domāt par surogātnaudu.
Repše: talonu nebūs
Finanšu ministrs Einars Repše (JL) paziņojis, ka budžeta grozījumu gatavošana notiek pēc plāna, ar SVF un EK, kuru misijas trešdien ierodas Latvijā, rit konstruktīvas sarunas. Talonu ieviešana netiekot apsvērta.