Projektu īstenoja nodibinājums Fonds sabiedrībai kopā ar Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitāti un Latvijas partneriem - Vidzemes Augstskolu, Alūksnes NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO atbalsta centru, Latvijas Sarkanā Krusta Dobeles komiteju un Latvijas Sarkanā Krusta Saldus komiteju. Projektu finansiāli atbalstīja Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Pagājušajā nedēļā notikušā konferencē tika prezentēti projekta rezultāti, ko nu gluži praktiski var izmantot ne tikai ilgstoši slimojošie vien.
Projekta ietvaros tika veiks apjomīgs pētījums par ilgstoši slimojošo pašreizējām datorprasmēm, iesaisti darba tirgū un gatavību mācīties, par darba devēju nepieciešamību pēc IT zināšanām, kā arī slimnīcu un sociālo pakalpojumu sniedzēju iespējām organizēt pacientu/klientu IT apmācības. Tika aptaujāts 521 uzņēmums, 311 ilgstoši slimojoši cilvēki un 34 slimnīcas, rehabilitācijas centri, dienas centri, sociālās aprūpes centri u. tml.
Komentējot darba devēju sniegtās atbildes, socioloģe Kristīne Vībane norāda, ka datorprasmes uzņēmumos nepieciešamas vairāk nekā vidēji pusei darbinieku, taču tas atkarīgs no jomas. «Datorprasmes lielākoties nav starp izšķirošajiem kritērijiem, lai darbinieku pieņemtu darbā, svarīgāka ir personas attieksme, motivācija, atbildības sajūta, iepriekšējā darba pieredze un izglītība. Taču datorprasmes var uzskatīt par «ieejas biļeti» darba tirgū, un, ja tās ir ļoti labas vai specifiskas, tās var būt arī kā bonuss kandidātam,» K. Vībane saka. Pēc darba devēju teiktā, ikdienā būtiskākās, ja neskaita prasmes grāmatvedības, datorgrafikas u. c. specifiskās programmās, ir MC Office zināšanas vidējā līmenī un e-pasta un interneta prasmes pamata līmenī, bet būtu labi, ja darbinieki nākotnē vairāk attīstītu māku teicami strādāt ar Excel, datubāzēm un arī internetu, sevišķi sociālajiem tīkliem, mākoņdatiem un koplietošanas rīkiem. Taču K. Vībane norāda - arī tās prasmes, kas mazāk vajadzīgas darba tirgum (sociālie tīkli, rēķinu apmaksa), ir būtisks solis slimnieku iekļaušanai aktīvā sabiedriskā dzīvē. Datorapmācības viņiem var būt pozitīvs grūdiens, lai kaut ko mainītu, iespēja socializēties un iegūt pārliecību par sevi, iespēja strādāt attālināti, un tās nepieprasa fiziski aktīvu darbu, kas ir svarīgi, piemēram, pie kustību traucējumiem.
Pētot ilgstoši slimojošo datorprasmes, noskaidrots, ka patlaban ir divas lielas grupas - tie, kam datorprasmes ir vājas (vairāk vecākiem cilvēkiem un tiem, kas ilgāk nav strādājuši), un tie, kam tās ir labā līmenī (pārsvarā jauniešiem). 33% ilgstoši slimojošo līdz šim ir izgājuši kādas apmācības datorprasmju pilnveidei, 64% - nē, bet vairāk nekā puse vēlas to darīt, pozitīvi raugoties arī uz iespēju mācīties interneta vidē. 45% ilgstoši slimojošo šobrīd nestrādā veselības stāvokļa dēļ, bet vislielākā interese atgriezties darba tirgū ir cilvēkiem pirmspensijas vecumā. Tiesa, pētījuma veicēji novērojuši - jo ilgāk cilvēks bijis prom no darba tirgus, jo mazāk viņš tajā grib atgriezties.
Pētījumā tika apzināta arī slimnīcu un sociālo pakalpojumu sniedzēju gatavība iesaistīties IT apmācību organizēšanā ilgstoši slimojošajiem. Trešdaļa to ir gatava darīt, lai gan lielākajai daļai šo iestāžu šādas pieredzes līdz šim nav bijis. Apmēram puse no tām norāda, ka pacienti/klienti, kas gribētu mācīties, tajās atrastos.
Visvērtīgākais projekta rezultāts tomēr ir Vidzemes Augstskolas izstrādātā IT prasmju apmācību programma, kas nu pieejama vietnē Datorprasmes.lv. Tajā bez maksas iespējams attālināti apgūt datorprasmes gan pamata, gan augstākā līmenī, un to var darīt ne tikai ilgstoši slimojoši cilvēki, bet ikviens interesents. Programmu testēja un ar savām atsauksmēm uzlaboja projekta pētījuma dalībnieki, tāpēc mācību materiāli šajā vietnē pielāgoti ilgstoši slimojošo vajadzībām - informācija ir viegli uztverama un saprotama, sadalīta nelielos blokos, ar lielāka izmēra tekstu un attēliem, lai apmācāmie pārāk nenogurst, turklāt ikviens var izvēlēties savām priekšzināšanām atbilstošu kursu, tāpēc Datorprasmes.lv pieejamas cilvēkiem ar ļoti dažādu iepriekšējo sagatavotību.